Foto: LETA
Aizsardzības jomas budžets arī nākamgad tiks samazināts, taču karavīru atalgojumu un sociālās garantijas sola neaiztikt.

Kā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, jautājums par budžetu ir viens no vissarežģītākajiem jautājumiem. "Šobrīd sistēma kā tāda ir izdzīvošanas režīmā, attīstība nenotiek, arī resursi nolietojas. Agri vai vēlu nāksies domāt par dažādu materiāltehnisko līdzekļu atjaunošanu. Šobrīd mēs lietojam to, kas mums ir, dzīvojam uz tām rezervēm, kas mums ir," atzina Graube.

Taču svarīgākais neesot mainījies - motivēt personālu - virsniekus, instruktorus, karavīrus ar pieredzi turpināt dienestu.

Graube atzīst: "Šķiet, ka situācija ir stabilizējusies, un promiešana, kāda tā bija 2009., arī 2010.gadā, ir apstājusies, bet tā ir tāda labila situācija."

Tomēr NBS komandieris pieļauj: ja nāktu vēl kādi samazinājumi vai neskaidrības, kas varētu radīt nedrošības sajūtu par nākotni, iespējams vēl viens aiziešanas vilnis, jo piedāvājums ir, valstī ekonomiski pamazām atgriežas stabilitāte. "Ir jomas, kurās arī ir ārvalstīs darba piedāvājumi. Tas varētu likt cilvēkiem pārdomāt. Pirmais ir cilvēks, viennozīmīgi," teica Graube.

Graube informēja, ka nākamā gada budžetā atkal aizsardzībai gaidāms samazinājums. Procentuālais samazinājums ir no 1,1% 2011.gadā uz 1,04% 2012.gadā no iekšzemes kopprodukta. Vēl jau nekas gan neesot skaidrs, ko tas reāli nozīmēs aizsardzības sistēmai, par kāda apjoma konsolidāciju tiek runāts. "Tas, protams, prasīs papildu izmaiņas. Gribu uzsvērt, ka noteikti es neatbalstīšu un šobrīd arī tas neplānojas - netiks skartas personāla samaksa un sociālās garantijas, piemaksas, kas šobrīd ir saglabājušās. Ja būs vēl kas jāsamazina, tiks samazinātas vienību uzturēšanai paredzētie līdzekļi, mācību procesam nepieciešamie vai kādi citi izdevumi," solīja armijas komandieris.

Vaicāts, vai starptautiskos forumos ir doti mājieni, ka aizsardzības jomai pēc iespējas ātrāk jāpalielina finansējums, un ko Latvijai starptautiski nozīmētu ilgstoša aizsardzības budžeta prasību nepildīšana, Graube atklāja, ka ar šo jautājumu NATO mūs uzrunā katru reizi, bet tai pat laikā NATO arī mēģina saprast mūsu ekonomiskās realitātes. Pats svarīgākais ir tas, ka šīs debates būs īpaši aktuālas nākamos gadus, jo arī ASV paziņojusi, ka samazina savus militārā budžeta izdevumus.

"Ziņa, ko viņi ar šo sūta Eiropai, ir sekojoša: NATO jārūpējas par NATO budžetu ne tikai caur Amerikas budžetu, bet pašai Eiropai jārūpējas par savu drošību," teica NBS komandieris, atzīmējot, ka patlaban visas Eiropas valstis ar savu aizsardzības budžetu neveido tādu summu, ko viena ASV.

"Mudinājums jeb ziņa visiem mums ir tāda, ka katram jādomā par valsts aizsardzību, savu valstu drošību," teica NBS komandieris. Pēc viņa teiktā, ir redzams, ka drošības situācija patiesībā kopumā pasliktinās, citās valstīs, arī mūsu kaimiņos varbūt ir neprognozējama rīcība, kas neiederas mūsdienu drošības arhitektūrā. "Kaut vai Krievijas bumbvedēju pārlidojums. Tie, protams, ir politiskie signāli, tie ir jāskatās ne caur militārajiem draudiem. Otrs ir tas, ko mēs redzam par drošības situāciju Vidusjūras reģionā, mūsu alianses dienvidos, arī šie apstākļi rada nedrošību. Ir skaidrs, ka militārai drošībai ir jāvelta līdzekļi, jo caur šo mēs arī garantējam drošību," uzsvēra Graube.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!