Aizsardzības ministrija apkopoja potenciālus riska faktorus Latvijai, kuru vidū ir Ignalinas atomelektrostacija, Baltkrievijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, Inčukalna dabas gāzes krātuve un terorisma akti.
Ministrija, iesniedzot izskatīšanai valdībā noteikumus par medicīnisko palīdzību valsts apdraudējuma gadījumos, norāda, ka “pašreizējā situācijā, kad globālā kara iespējamība ir mazinājusies, pastāv virkne riska faktoru, kuru dēļ var veidoties ārkārtas medicīniskās situācijas”

Kā vienu no riska faktoriem ministrija piemin starptautiskā terorisma aktus, ”kuru iespējamība palielinās, Latvijai aktīvi iesaistoties cīņā pret starptautisko terorismu pasaulē”

Tāpat risks ir ķīmiskas, bioloģiskas un radiācijas avārijas ne tikai Latvijā, bet arī ar Latviju robežojošās valstīs. Piemēram Ignalīnas atomelektrostacijā darbojas divi Krievijā ražoti reaktori, katra reaktora jauda ir 1500 megavati, stacija atrodas 8 kilometru attālumā no valsts robežas un 28 kilometru attālumā no Daugavpils. Avārija atomelektrostacijas reaktora aktīvajā zonā var radīt plašu Latvijas teritorijas radioaktīvo piesārņojumu.

Bīstamiir arī Baltkrievijas pilsētas Novopolockas ķīmiskie un naftas pārstādes uzņēmumi, kas var izraisīt ūdens saindēšanu Daugavā ar bīstamām ķīmiskām vielām.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves, kas aizņem teritoriju no Vangažiem līdz Siguldai, ietilpība ir 4 miljardi kubikmetri. Maģistrālo gāzes vadu kopējais garums ar 45 gāzes sadales stacijām valsts teritorijā ir 1216 kilometru. Maksimālais darba spiediens gāzes vados var sasniegt 55 atmosfēras. Sajaucoties ar gaisu robežās no 5 līdz 15%, dabasgāze veido sprādzienbīstamu maisījumu, un sprādziena radītais spiediens var izsaukt postījumus, ugunsgrēkus un cilvēku upurus. Arī pa dzelzceļu tiek pārvadātas bīstamas ķīmiskas vielas un produkti.

Ministrija potenciālus riskus apkopojusi, pamatojot nepieciešamību veidot un pilnveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas sistēmas trauksmes un mobilizācijas gatavību.

Nepieciešams nodrošināt, lai slimnīcas būtu gatavas uzņemt lielu cietušo plūsmu un sniegt palīdzību pēc katastrofu medicīnas principiem, kā arī nodrošināt optimālo palīdzības sniegšanas līmeni katastrofu vietās. Nepieciešams sniegt atbilstošu informāciju par pirmās medicīniskās palīdzības jautājumiem arī iedzīvotājiem.

Pašlaik spēkā nav neviena normatīva akta, kas reglamentētu visu ārkārtas medicīnisko situāciju pārvarēšanā iesaistīto institūciju vadību, sadarbību un to koordinētu darbību.

AM izstrādātais noteikumu projekts nosaka medicīniskās palīdzības apjomu iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un tās sniegšanas organizāciju, pretepidēmijas pasākumu plānošanas un izpildes kārtību, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darba kārtību, valsts, pašvaldību un privāto medicīnas iestāžu uzdevumus un pienākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!