Foto: AFP/Scanpix
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nav pieejama sensitīva rakstura informācija par valsts aizsardzības nozari, norādīja Aizsardzības ministrijā.

Jau ziņots, ka Valsts policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi VNĪ amatpersonu, kura patvaļīgi bija piekļuvusi automatizētai datu apstrādes sistēmai, kas apstrādā informāciju, kura saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šī persona varētu būt VNĪ Attīstības pārvaldes direktors Vjačeslavs Kostigovs, kurš ir atbrīvots no darba.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins norāda, ka VNĪ ir pieejama vispārīga informācija, piemēram, tālruņa numuri, adreses un kartogrāfiska rakstura informācija. VNĪ nav pieejama sensitīva vai slepena informācija par militārajiem objektiem.

Arī VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols paziņojumā presei raksta, ka presē un sabiedrībā izskanējuši vairāki mīti par notikušo datu noplūdi. Šobrīd notiek pārbaude par nosūtītās informācijas saturu. Tomēr VNĪ rīcībā esošā informācija liecina, ka tika pārsūtīti budžeta dokumenti, projektu apraksti, informācija par personālu, par VNĪ darba plāniem. Tā ir informācija dienesta lietošanai un nesatur valsts noslēpumu.

Tols uzskata, ka uzlaušana nav notikusi, jo VNĪ neuztur īpašas datu sistēmas. VNĪ darbojas nekustamo īpašumu pārvaldības un dokumentu apstrādes sistēma, kas paredzēta dienesta lietošanai. Tajā neatrodas klasificētas ziņas un dokumenti.

Tāpat nav ziņu, ka persona, kura bija VNĪ pieņemta uz pārbaudes laiku, būtu piekļuvusi klasificētiem dokumentiem, norāda Tols. Viņš skaidro, ka VNĪ nav datorizētas sistēmas klasificētas informācijas apstrādei. VNĪ ir atsevišķi objekti, kuros ir sadaļas ar klasificētu informāciju, bet piekļuve šādām sadaļām nav iespējama - nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Tāpat VNĪ valdes priekšsēdētājs uzsver, ka informācija dienesta lietošanai darbinieku starpā tiek sūtīta VNĪ iekšējā tīklā ar elektronisko pastu. Tā paredzēta visiem uzņēmuma darbiniekiem, nesatur valsts noslēpumu un ir klasificējama kā dienesta vajadzībām. Ja kādi dokumenti, kuri paredzēti dienesta vajadzībām, tiek sūtīti elektroniskajā pastā nepiederošām personām, tas ir darba disciplīnas pārkāpums.

Iepriekšminētā persona pārbaudes laikā bija pārkāpusi iekšējos darba kārtības noteikumus par dokumentu apriti un darba disciplīnas noteikumus. Pārbaudes laikā personai tika konstatēti arī ētikas noteikumu pārkāpumi, atklāj Tols.

Aptaujājot darbiniekus, ar kuriem šai personai nācās strādāt, tika konstatēts, ka profesionālās iemaņas neļaus šai personai strādāt pēc pārbaudes laika noslēgšanās. Līdz ar to uzteikuma pamatojums personai bija darba disciplīnas un ētikas normu neievērošana, informē Tols.

Saņemot uzteikumu, VNĪ jāveic noteiktas procedūras, piemēram, ir apgaitas lapa, kuru aizpilda attiecīgie struktūrvienību vadītāji - saistībā ar juridiskajiem resursiem, projektu vadību, informācijas tehnoloģiju lietām. Kā lielākajā daļā darbavietu, apgaitas lapu aizpilda attiecīgo nodaļu vadītāji, proti, jāsavāc paraksti, ka darba attiecības ir pabeigtas un saistības nokārtotas. Te ir gan dienesta mašīna, gan dators, gan dokumenti.

Kā skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs, izejot no viņa kabineta ar uzteikumu rokās, minētajai personai bija pienākums nodot atbildīgajiem materiālos resursus un savākt atbildīgo amatpersonu parakstus, tomēr tā vietā persona sāka nesankcionētu savu darba elektronisko pastu pārsūtīšanu uz privātu adresi.

VNĪ darbinieki laicīgi konstatēja šo faktu un informēja vadību. VNĪ reaģēja, savlaicīgi iesniedzot policijā iesniegumu par faktu, ka notiek nesankcionēta informācijas sūtīšana, norāda Tols.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!