'Aizskar indivīdu pamattiesības' – tiesībsargājošās iestādes iebilst pret 'oligarhu lietas' publiskošanu
Foto: LETA

Vairāku tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien komentējot divus likumprojektus par tā dēvētās "oligarhu lietas" krimināllietas materiālu publiskošanu sabiedrības interesēs, iebilda pret šo likumprojektu tālāku virzību, uzsverot, ka šīs informācijas publicēšana apdraud Satversmē noteiktās indivīdu pamattiesības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņots, ka trešdien bija plānots diskutēt gan par Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas un ar to saistīto deputātu iesniegto likumprojektu par "oligarhu lietas" materiālu publiskošanu, gan par "Vienotības" frakcijas likumprojektu par šīs konkrētās lietas materiālu publiskošanu. Juridiskā komisija izskata arī grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu kārtību, kādā masu mediju pārstāvji var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, arī publiskot tos.

Komisijas sēdes iesākumā Edvards Smiltēns pauda, ka gadiem tērēti ļoti vērienīgi nodokļu maksātāju līdzekļi, lai lietu izmeklētu, sarunas klausītos un atrastu nozieguma sastāvu, bet faktiski kriminālprocess beidzies ne ar ko. Politiķis norādīja, ka, piemēram, Igaunijā ir iespēja publiskot materiālus, ja tas ir sabiedrības interesēs. LRA priekšlikums paredz visus materiālus publicēt Ģenerālprokuratūras mājaslapā. "Man šķiet, ka vienīgais sausais atlikums no izmeklēšanas komisijas varētu būt šo sarunu publicēšana," izteicās Smiltēns.

Savukārt deputāts Andrejs Judins, kurš pārstāv "Vienotības" frakciju, pauda nožēlu un neapmierinātību ar to, ka institūcijas nav sapratušas atšķirību starp visiem trim likumprojektiem. "Tie ir trīs dažādi likumprojekti. Argumentus sagrūž vienā čupā un raksta, ka atbalstīt nevar," teica Judins, aicinot komisijā diskutēt par katru no trim likumprojektiem atsevišķi.

"Strādājot komisijā, man ir pamats uzskatīt, ka lietas materiāli nav atsevišķu cilvēku privātā dzīve, jo jautājumi, par kuriem ir diskutēts, ir valsts nozīmes jautājumi. Neuzskatu, ka mēs varēsim kaut ko izdarīt, lai mainītu situāciju, bet informācija ir svarīga sabiedrībai." pamatoja Judins. Viņš norādīja, ka šajos materiālos lasāms, kā valsts amatpersonas diskutē par jautājumiem, kā, piemēram, panākt labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā iecelt un atbrīvot personas no valsts amatiem.

"Es uzskatu, ka mēs varam iet tālāk un, tāpat kā dažās citās valstīs, mēs varam rīkoties un publicēt informāciju," pauda Judins, uzsverot, ka "Vienotības" frakcijas piedāvātais likumprojekts nepiedāvā publicēt visus 117 krimināllietas sējumus, jo ne viss, kas sējumos, ir svarīgs. "Jāatzīst, ka dažreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) strādāja uz apjomu, nevis saturu," pauda Judins, piemetinot, ka, viņaprāt, materiālu publicēšana nesagādās problēmas, jo daļa jau ir digitalizēta.

Deputāts arī pauda, ka materiālos esošā informācija skar ikvienu Latvijas cilvēku. "Nav stāsts par to, ka mēs pārkāpjam nevainīguma prezumpciju vai pārkāpjam Kriminālprocesa likumu. Mēs dzīvojam tālāk, te vairs nav stāsts par kriminālprocesu, te ir stāsts par sabiedrību," noteica Judins.

Tomēr neviens no likumprojektiem nebija pārliecinājis Ģenerālprokuratūru. Tās pārstāve sēdē vairākkārt uzsvēra, ka konkrētais kriminālprocess, par ko iesniegti divi likumprojekti, izbeigts un iemesli bijuši personu reabilitējoši. Vienā gadījumā nebija noziedzīga nodarījuma sastāva, bet otrā – nebija iespējams pierādīt vainu un savākt papildu pierādījumus. Prokuratūras pārstāve atgādināja, ka abi nolēmumi par kriminālprocesa daļā un pēc tam par kriminālprocesa izbeigšanu pieejami publiski.

Ģenerālprokuratūras pārstāve pauda, ka kriminālprocesa apjoms ir ļoti liels un rodas jautājums, cik cilvēki būs gatavi un ieinteresēti tos visus izlasīt un izvērtēt. Ģenerālprokuratūras ieskatā materiālu publiskošana rada būtiskus riskus Satversmē garantētajām pamattiesībām, vaicājot, vai konkrētās lietas materiāli ir publicējami un vai tie ir svarīgāki par indivīda tiesībām, kas garantētas Satversmē? Turklāt iestāde arī uzskata, ka likumprojekta mērķis jau esot sasniegts, izveidojot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Izvērtējot izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, ģenerālprokurors uzdevis veikt pārbaudi par izbeigto kriminālprocesu. "Materiāli tiek atkārtoti vērtēti ģenerālprokuratūrā – visi 117 sējumi," paskaidroja iestādes pārstāve.

Tāpat Ģenerālprokuratūrai ir bažas, ka, publicējot materiālus, atsevišķos gadījumos personas var atteikties sniegt liecības, un viņām ir tiesības to darīt, jo tas ir paredzēts Kriminālprocesa likumā. Viņa arī skaidroja, ka kriminālprocesā notikusi starptautiskā sadarbība, saņemtas atbildes no ārvalstīm. Atbildes sniegtas ar mērķi, ka tiks izmantotas kriminālprocesa izmeklēšanā, nevis šo materiālu publicēšanā, jo šie materiāli satur arī, piemēram, banku informāciju.

Savukārt, runājot konkrēti par LRA priekšlikumu, Ģenerālprokuratūra norāda, ka procesa virzītājs bija KNAB, tāpēc nevajadzētu materiālu publiskošanu uzdot prokuratūrai. Visos 117 sējumos būs nepieciešams dzēst visus personu datus. "Tas ir apjomīgs darbs, jo runa ir ne tikai par materiāliem papīra formā, bet arī par audioierakstiem, kur izskan gan personiska informācija, gan informācija saistīta ar personas privāto dzīvi, tie ir kaut kādā veidā jāapstrādā," skaidroja prokuratūras pārstāve, piemetinot, ka pastāv arī kļūdas iespējamība, ka kādā vietā dati netiek izdzēsti un par to iespējami tiesu darbi.

Judinam šis arguments nepatika un viņš vaicāja, vai sapratis pareizi, ka tad, ja būs kaut kas jādara, būs kļūdas un kļūdas var traucēt, tad tāpēc labāk ir neko nedarīt. Uz to gan prokuratūras pārstāve atbildēja, sakot, ka atzinumā norādīts uz riskiem, un Ģenerālprokuratūra neatbalsta likumprojektu virzību pēc būtības.

Tāpat Judins jautāja, vai prokuratūras ieskatā "Rīdzenes" sarunas, kur diskutēts par amatiem, ietekmes sadalījumu, un to, kā izmantot valsti savtīgos nolūkos, ir privātā dzīve, kas jāaizsargā. Prokuratūras pārstāve norādīja, ka sarunas iegūtas ar konkrētu mērķi likumā paredzētajā kārtībā. "Mēs nevaram pateikt, ka tās tika veiktas, lai informētu par to visu sabiedrību pēc tam," viņa noteica, piebilstot, ka sarunas noklausītas Operatīvās darbības likuma ietvaros, un ar to ierobežotas šo personu tiesības.

Noklausījies Ģenerālprokuratūras argumentus, Smiltēns sacīja, ka saklausījis tikai tos argumentus, kas noved pie secinājuma, ka materiāli nav publiskojami. Viņš interesējās, vai pētīta arī to valstu pieredze, kurās lemts par šādu materiālu publiskošanu, vai arī tikai valstis, kurās tas nav atļauts.

Līdzīgās domās ar Ģenerālprokuratūru bija arī KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča. Birojs pievienojās Ģenerālprokuratūras jau paustajiem argumentiem, papildus uzsverot, ka KNAB nevar "vadīties no politiskiem argumentiem, bet gan no juridiskiem argumentiem".

Atbildot uz Judina jautājumu, Jurča skaidroja, ka birojs kā izpildvaras iestāde var "vadīties tikai no likuma". "Mums nevar būt viedokļi un cita veida skatījums kā tikai likums. Sarunas "Rīdzenē" no likuma viedokļa ir privātas sarunas. Visas sarunas, kuras amatpersonas veic ārpus amatpersonu amata pienākumu pildīšanas, ir uzskatāmas par privātās dzīves ietvaros veiktām sarunām – lai kāds būtu to saturs un lai kā mums šis saturs nepatiktu. Mums tā uzskatīt liek likums," atgādināja Jurča.

Publiskojot materiālus, KNAB ieskatā pastāv arī risks, ka tas varētu atklāt procesa vešanas taktiku un metodiku, kā arī operatīvo darbinieku metodes un paņēmienus. "Šādu precedentu nevajadzētu pieļaut, jo tas varētu kaitēt krimināllietu efektīvai izmeklēšanai," sacīja Jurča.

Viņasprāt, ar LRA un "Vienotības" likumprojektiem diez vai varētu sasniegt iecerēto mērķi. Kriminālprocesā vērtēta tikai neliela daļa no operatīvās lietas materiāliem, un publicēšana varētu sabiedrībā radīt maldīgu un kariķētu priekšstatu.

"Kopumā runājot, tas ir ļoti apjomīgs process – visu informāciju pārskatīt un atdalīt tās sarunas, kuras var būt tieši sabiedrībai nozīmīgas, no fona sarunām, un tas ir nesamērīgi. Mūsu ieskatā virzība nav atbalstāma," sacīja Jurča.

Tiesībsargs Juris Jansons, runājot par abiem likumprojektiem, arī atgādināja par indivīdu garantētajām tiesībām. "Ja šie likumprojekti iegūst likuma spēku, ar šo izņēmumu radīts precedents, ka sabiedrības interesēs ir jāļauj 24/7 skatīties un klausīties jebkuru amatpersonu tīri preventīvi jebkuros nolūkos," pauda Jansons. Viņš norādīja, ka runa ir par Eiropas cilvēktiesību konvencijā noteikto, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, valstij iegūstot informāciju par personas privāto dzīvi, tā ir īpaši jāsargā. Tāpat personai ir tiesības paļauties, ka informācija netiks publiskota.

"Neviena persona netika notiesāta. Var patikt vai nepatikt lietā figurējošās personas," rezumēja Jansons, piebilstot, ka secināms – likumprojekts var apdraudēt Latvijas krimināltiesībās nodibinātos principus un diezgan droši ar grozījumiem, ja tie iegūtu likuma spēku, tiktu nesamērīgi ierobežotas personas tiesības uz privāto dzīvi.

Tiesībsargs arī atgādināja, ka runa ir par tiesībām uz taisnīgu tiesu – personas var atzīt par vainīgām tikai ar notiesājošu spriedumu. "Ja kriminālprocess izbeigts uz reabilitējošiem apstākļiem, tad mēs nevaram runāt par vainīgām personām kā tādām," noteica Jansons.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve sēdē pauda, ka ministrijas eksperti bijuši ļoti noraidoši pret šādu likumprojektu tālāku virzību. Lielā mērā TM argumenti sasaucas ar jau izskanējušiem argumentiem, bet kopumā TM visiem trim likumprojektiem neredz leģitīmu mērķi. Tāpat šajā kontekstā jārunā arī par vienlīdzības principu, nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, personu datu aizsardzību un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Tāpat jautājums ir par starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības pamatiem, kas paredz nodrošināt informācijas konfidencialitāti, saņemot tiesiskās palīdzības lūgumus.

Arī Augstākās tiesas (AT) pārstāvji likumprojektus vērtēja kā sasteigtus un pārsteidzīgus. To pieņemšana var radīt tiesvedības ar negatīvu rezultātu un ietekmēt starptautisko sadarbību.

1. februārī Saeima lēma LRA un tās saistīto deputātu likumprojektu nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju tiesības būt pilnvērtīgi informētiem par savas valsts politisko situāciju. Likumprojekts paredz Ģenerālprokuratūrai līdz 1. maijam nodrošināt visu "oligarhu lietas" materiālu, to skaitā audioierakstu digitalizēšanu, publiskošanu prokuratūras mājaslapā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka, publiskojot "oligarhu lietas" materiālus, Ģenerālprokuratūrai jāaizklāj sensitīvi dati, kā arī informācija par kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietu un telefona vai cita sakara līdzekļa numuru, kā arī personas kodu.
Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka kriminālprocesā iesaistīto personu vārds un uzvārds netiek uzskatīti par sensitīviem datiem.

Savukārt parlamentārietis Judins paziņoja, ka viņa pārstāvētā frakcija gatavos savus priekšlikumus par materiālu publiskošanu, solot tos daudz labākus. 22. februārī Saeima lēma frakcijas "Vienotība" iesniegtos likumprojektus nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Ar likumprojektu iecerēts noteikt kārtību, kādā publiskojami krimināllietā deklasificētie operatīvās izstrādes lietas materiāli, kas satur arī līdz šim nepubliskotos sarunu ierakstus. Tas paredz uzdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam kriminālprocesā ietverto deklasificēto operatīvās izstrādes lietas materiālu digitalizēšanu un publicēšanu ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. jūlijam.

Tāpat "Vienotība" iesniedza Saeimā grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu kārtību, kādā masu mediju pārstāvji var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, arī publiskot tos. Arī tie tika nodoti izskatīšanai Juridiskajai komisijai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edvards Smiltēns Ģenerālprokuratūra Juris Jansons KNAB Saeima Tiesībsargs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form