Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētās uzņēmējas Ināras Vilkastes cilvēktiesību aizstāvis, bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers pārmet "Vienotībai", ka tā savā priekšvēlēšanu reklāmā atsaukusies uz vēl neiztiesātas lietas materiāliem, tādējādi pārkāpjot nevainīguma prezumpciju.
Kā informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Tija Ezeriņa, Vīnē bāzētās komitejas "Justice for Inara" jeb "Taisnīgumu Inārai" vārdā Švimmers ir nosūtījis "Vienotības" vadībai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai partijas priekšvēlēšanu reklāmas video klipā "II daļa. SC un Ameriks - daži fakti" iekļautie kadri par tiesas procesu, kas reāli vēl nav noslēdzies, bijuši ētiski un likumīgi.
""Vienotība" vārdos sludina atbalstu tiesiskumam, bet realitātē savā priekšvēlēšanu reklāmā izmanto materiālus no lietas, kas vēl tiek iztiesāta, un prezumē tās gala rezultātu," nobažījies Švimmers. Viņš uzskata, ka šādā veidā apzināti tiek izdarīts spiediens uz sabiedrības viedokli un tiesu. Konkrētajā krimināllietā, par kuru runā cilvēktiesību aizstāvis, ir iesaistītas ne vien bijušās Rīgas domes amatpersonas, bet arī Vilkaste, tādēļ šī negatīvā ietekme attiecas arī uz viņu.
Švimmers uzskata, ka "Vienotības" reklāmā tikusi ignorēta Satversmē ietvertā nevainīguma prezumpcija un reklāma ir nomelnojusi Vilkastes tēlu, tāpēc viņš mudina partiju atsaukt informāciju tādā pašā apjomā un veidā, kā tā tikusi publiskota.
"Tiesiskums nenozīmē sodīšanu par katru cenu, tiesiskums nozīmē izsvērtu un pamatotu lēmumu. Taču šajā gadījumā, kad norisinājās politiskās cīņas, cilvēku likteņi vienkārši pazūd," secinājis Švimmers.
Kā ziņots, Vilkaste kopā ar bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu, Štrama kādreizējo vietnieku Stranci, bijušo departamenta administrācijas vadītāju Raimondu Janitu, kā arī privātpersonām Andreju Inkuli un Prītu Tomingu ir apsūdzēta tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā.
Lai gan pirmās divas instances visus apsūdzētos atzinušas par vainīgiem un daļa no apsūdzētajiem savu vainu arī atzinuši paši, notiesājošais spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo tas ir pārsūdzēts AT Senātā.
Šajā lietā kopumā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.
Ar Vilkasti saistītā epizode ir par nu jau aptuveni astoņus gadus seniem notikumiem. Kā liecina apsūdzība, toreiz Štrams un Strancis vienojušies pieprasīt kukuli viena miljona eiro (aptuveni 702 800 latu) apmērā no Vilkastes, lai viņas interesēs mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1.
Apsūdzība uzskata, ka Vilkaste bijusi ieinteresēta iegūt tiesības Rusova ielā veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu, nekā to paredzēja spēkā esošais pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Kukuli Vilkaste plānojusi nodot trīs daļās, bet tā saņemšanai Strancis norīkojis Janitu, norāda prokuratūra.
Divas dienas pēc tam, kad zemei Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve, Vilkaste šo īpašumu pārdeva par 45 miljoniem eiro (31,5 miljoniem latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
