Attiecīgi sarūk arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas Ziemassvētku gaidīšanas laikam raksturīgās izpārdošanas un veikalnieku akcijas nesaista ar svētku komercializēšanu. Ja 2000.gadā tā domāja 33,2%, tad šogad jau vairs tikai 26,4% aptaujāto.
Aptauja arī liecina, ka Ziemassvētkus par pārāk komercializētiem vairāk uzskata iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. No aptaujātajiem, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedza 42 latus, svētkus par pārāk komercializētiem nodēvēja 65,2%, bet no tiem, kuru ģimenē vidējais ienākums pārsniedz 127 latus - 59,6%.
Tāpat redzams, ka komercializāciju par rīdziniekiem vairāk saskata laukos un citās pilsētās dzīvojošie. Rīgā Ziemassvētkus par pārāk komerciāliem uzskata 56,5%, citās pilsētās - 64,9%, bet laukos pat 68% aptaujāto. Īpaši izceļas Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie - attiecīgi 71,9% un 71,6%.
Svētkus par pārāk komercializētiem vairāk uzskata iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem - 66%, savukārt jauniešus svētku komercializācija satraukusi salīdzinoši vismazāk - vecumā no 18 līdz 24 gadiem šādi domā 53,6%.