Akadēmiskā pasaule ir 'iedzīta projektu slazdos', LU Senāta sēdē saka Levits
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

"Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir "iedzīta projektu slazdos". Tā es to sauktu. Mēs nevaram izmainīt lielās straumes, ja vēlamies plūst līdzi tām un gūt no tām labumu, tomēr varam saglabāt veselo saprātu un savā Alma Mater tiekties uz līdzsvara atjaunošanu starp birokrātiju un zinātni, starp burtu un garu," Latvijas Universitātes Senāta svinīgajā sēdē pirmdien sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Jau vēstīts, ka Latvijas Universitāte šogad svin savu simtgadi. Pirmdien jubileja tiek atzīmēta ar starptautisku simpoziju, bet vakarā plānots svinīgs koncerts.

Viņš uzsvēra, ka līdzās menedžmenta panākumiem universitātē ir jāatjauno ideālisms un kalpošana ideāliem kā augstāks mērķis, norādot, ka birokrātija nedrīkst aizņemt lielāko daļu no pētnieku, zinātnieku darba.

"Nevienu reformu, nevienas pārmaiņas, ja vēlamies labu rezultātu, nevar veikt ar gariem zobiem vai fiktīvi. Ir jārīkojas pēc būtības, citādi nav vērts. Taču šodien mēs esam nesalīdzināmi labākā un izdevīgākā situācijā nekā universitātes dibinātāji. Mums ir 100 gadu pieredze, mums nav jāsāk no nulles kā toreiz, un mēs varam šo pieredzi ņemt vērā, lai ietu otrajā gadsimtā," sacīja Levits.

Pēc viņa teiktā, pasaules kopējā informācijas un ideju telpā Latvijas integrācijai vajadzētu būt daudz spēcīgākai, tas veicinātu valsts modernizāciju un attīstību. Tāpēc starptautiskā līmenī Latvijai vajadzīga konkurētspējīga universitāte, kas iekļaujas Eiropā un pasaulē kā līdzvērtīga citām plaši pazīstamām universitātēm gan izglītības, gan it sevišķi pētniecības jomā.

"Atsevišķos zinātņu sektoros Latvijas Universitāte jau tagad tāda ir, taču mums ir vēl daudz iespēju augt," atzina Levits. Viņš sacīja, ka par izglītību kā nākotnes "motoru" domā visā pasaulē. Pagājušā nedēļā UNESCO izveidoja Globālo Izglītības nākotnes iniciatīvu. Mēs varam būt priecīgi un lepni, ka šīs iniciatīvas vadības komisijā ir arī Latvijas Universitātes Goda doktore profesore Vaira Vīķe-Freiberga.

Valsts prezidents atzina, ka koncepcija par augstskolu un zinātnes pārvaldības reformu, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju visās nozarēs, tiek gatavota un pilnveidota. Izglītības un zinātnes ministrija ar to nāks klajā decembrī. Es domāju, ka tā tiks plaši apspriesta, it sevišķi šeit, universitātē.

"Kā jau iepriekš uzsvēru, es vēlos, lai šī koncepcija paredz, ka Latvijas Universitāte zināmā laika posmā sasniegtu izcilību Eiropas un pasaules līmenī tādā veidā, ka arī mēs varētu piedāvāt izglītību mūsu izcilajiem latviešu studentiem šeit pat, Latvijā. Vienlaikus vēlos, lai šeit tiktu nodrošinātas arī tās zinātnes nozares, kas ir svarīgas primāri mums, latviešiem," sacīja prezidents.

"No jums, godātie Senāta locekļi, un jūsu kolēģiem būs atkarīgs, kā šī koncepcija tiks apspriesta, kāda tā galarezultātā izdosies un kā tā tiks iedzīvināta. Valsts var iedot finansējumu, likumdošanas instrumentus, taču ar tiem būs jārīkojas jums," atzina Levits.

Uzrunājot latviešu zinātniekus, kuri strādājuši vai izglītojušies Latvijas Universitātē, Levits sacīja, ka daudzi ir aizbraukuši ne tikai adekvāta atalgojuma meklējumos, bet arī personīgās izaugsmes un pašrealizācijas nolūkā. Tas ir saprotami un globālisma apstākļos arī būtiski, labi un pareizi. Tas ir nenovēršami. "Taču vienlaikus es aicinu arī citviet pasaulē strādājošos zinātniekus saglabāt piederības sajūtu Latvijai, savas saites ar Latviju, jo Latvija ir vērtība, ko nedrīkst pazaudēt. Aicinu dalīties bagātajā pieredzē un zināšanās ar Latvijas Universitāti," sacīja prezidents.

"Latvijas sabiedrības un valsts vārdā es vēlos pateikties tiem Latvijas zinātniekiem un pētniekiem, kuri skarba un varbūt netaisnīga izdzīvošanas režīma apstākļos gadiem ilgi šeit, Latvijā, Rīgā, citos Latvijas reģionos, ir palikuši uzticīgi savai pētījumu jomai. Paldies par jūsu darbu un devumu Latvijas zinātnei," sacīja Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka zinātnieka un zinātnes prestiža kāpināšana ir viens no Latvijas Universitātes tuvās nākotnes uzdevumiem, ko gan nav iespējams izpildīt bez atbilstošas politiskās gribas un valsts atbalsta. Tomēr šajā jautājumā nepieciešama arī pašas universitātes griba būt mūsdienīgam nacionālās zinātnes centram, kas sniedz studentiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu augstāko izglītību.

"Mēs šodien esam jauna laiku loka – Latvijas Universitātes otrā gadu simteņa – sākumā.

Latvijas Universitātes gājums ir ciešā saistībā ar Latvijas valsts un latviešu nācijas gājumu. Tā tas būs arī turpmāk. Godināsim un pateiksimies universitātes dibinātājiem, rektoriem un pašreizējam rektora pienākumu izpildītājam, visiem mācībspēkiem un pētniekiem, kā arī visiem bijušajiem un esošajiem studentiem. Lai nākamajā simtgadē universitātē valda ideju, sadarbības un panākumu gars," vēlēja Valsts prezidents.

Ar pilnu Valsts prezidenta uzrunas tekstu iespējams iepazīties šeit.

Tags

Latvijas Universitāti Egils Levits Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Universitāte UNESCO Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form