Foto: DELFI

Akadēmiskajam personālam ir dažādi viedokļi par latviešu valodas lomu promocijas darbu rakstīšanā un aizstāvēšanā, trešdien Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notikušajā sarunā starp akadēmisko personālu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) novēroja aģentūra LETA.

Ministrija aicināja uz tikšanos "trauksmes vēstules" pārstāvjus, kuri pauda bažas par ministrijas informatīvo ziņojumu "Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā" un lūdza pārskatīt ministrijas rosināto jauno doktorantūras modeli.

Uz sarunu bija ieradušies 15 vēstules parakstītāju pārstāvji, un viņiem bija dažāds redzējums par to, kādā valodā promocijas darbu būtu jāizstrādā un jāaizstāv.

Autors un vairāku radošo savienību pārstāvis Haralds Matulis rosināja, ka ziņojuma redakcijā jānosaka, ka darbs jāraksta latviešu valodā un tiek nodrošināts darba tulkojums, tomēr, viņaprāt, to nedrīkst uzlikt par pienākumu doktorantam vai universitātei, bet gan valstij.

Par konkrēto priekšlikumu sākās diskusija, un vēstules parakstītāju pārstāvji norādīja, ka kvalitatīvs promocijas darba tulkojums varētu izmaksāt ap 2500 eiro. Ņemot vērā, ka gadā disertāciju aizstāv ap 100 doktorantiem, tas nozīmētu, ka no valsts budžeta jāparedz 250 000 eiro promocijas darbu tulkošanai, tādējādi nodrošinot darbu pieejamību abās valodās.

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze sliecās atbalstīt priekšlikumu un uzsvēra, ka ir svarīgi atbalstīt tulkošanas procesu zinātnē. Minētais priekšlikums gan dotu darbu tulkotājiem, gan attīstītos terminoloģija, kas, pēc Jundzes domām, ir ļoti svarīga.

Turpretī valodniece Anna Vulāne stāstīja par sarežģīto tulkošanas darbu, lai nemainītos darba sintakse un zinātniskā terminoloģija. Viņasprāt, ir svarīgi noteikt, ka zinātnes valoda Latvijā ir latviešu valoda.

Savukārt kāds cits akadēmiskais pārstāvis pauda viedokli, ka, ja doktorants vēlas rakstīt savu darbu angliski, tad viņam to nevajag aizliegt, bet tad pašam studentam jāspēj nodrošināt promocijas darba tulkojumu. "Ja brīvi var rakstīt, kā grib, tad pēc 20 gadiem tie, kas [promocijas darbu] rakstīs latviski, būs pamuļķi," norādīja sarunas dalībnieks.

Latvijas Universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane norādīja, ka viņas pieredze liecina, ka tie krievvalodīgie studenti, kuriem bija grūtības ar latviešu valodu, parādot negatīvu attieksmi pret valsts valodu un labprāt atbalsta iespēju rakstīt promocijas darbu angļu valodā "par spīti mums visiem". Viņa atzīmēja, ka tādā gadījumā skolēniem jau vidusskolā jānodrošina izglītība angļu valodā tādā mērā, lai viņš augstskolā spētu attīstīt un izteikties zinātniskā angļu valodā.

Arī ministre sliecās atbalstīt ideju par to, ka nav nepieciešams veidot divas pilna apjoma disertācijas, jo katrai disertācijai apliecinājums tiek saņemts publikācijās. Tomēr esot viena problēma - mainot augstskolu pārvaldību, IZM vēlas panākt, lai amatu konkursi augstskolās ir atvērti Eiropai, jo profesūrā ir nepieciešama atjaunotne un jaunas idejas.

Lasmane sacīja, ka ministre nedrīkst pieļaut nekādas valodas piekāpšanās idejas un viņai jābūt rezervētai pret izvēles brīvību, jo "viss būs atkarīgs no kaut kā ļoti nejauša". Viņa uzsvēra, ka skaidri jānorāda, kādā valodā ir publikācijas, darba aizstāvēšana un promocijas darbs.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis sacīja, ka promocijas darba valodas izvēle jāuztic pašām augstskolām un ieteica nebirokratizēt augstskolām šo jau tā sarežģīto procesu, bet ļaut tām pašām noteikt valodu darba izstrādei.

Šuplinska sarunas noslēgumā sacīja, ka viņai vēstules autoru pozīcija ir skaidra – sarunas partneri norādījuši uz vēlmi zinātnē stiprināt tieši latviešu valodu un promocijas darba valodu noteikt par valsts valodu, kā arī darba aizstāvēšana var būt vairākās valodās, ja to nosaka vide, kurā darbs tapis, vai ārzemju ekspertu klātbūtne.

Sarunas partneri vienojās, ka 12. decembrī IZM nosūtīs jauno redakciju, kas papildināta ar izskanējušajiem ieteikumiem, un līdz 16.decembrim ļaus interesentiem iepazīties ar konceptuālā ziņojuma saturu un izteikt pretenzijas, ja tādas būs. Pēc tam ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kā ziņots, vairāk nekā 800 zinātnieki un sabiedrībā zināmi cilvēki atklātā vēstulē vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), Ministru kabineta un IZM, lūdzot pārskatīt ministrijas rosināto jauno doktorantūras modeli, pavēstīja Ventspils Augstskolas docents, viens no vēstules iniciatoriem Jānis Veckrācis.

Pirms IZM organizētās diskusijas 21. novembrī par jauno doktorantūras modeli sabiedrības pārstāvji plaši parakstītā vēstulē vērsās pie IZM. Vēstulē tika paustas nopietnas bažas un aicinājums neierobežot iespējas promocijas procesu īstenot latviešu valodā.

Vēstulē norādīts, ka bažas nav nedz sadzirdētas, nedz izprastas, nedz īstenotas faktiskā rīcībā, risinājumos un izmaiņās. "Vēl vairāk, fakts, ka šai valstiskas nozīmes problēmai diskusijā laiks tā arī neatradās, liecina, ka ministrija noliedz jautājuma būtiskumu," uzsvērts vēstulē.

Arī publiskās sarunās ar plašsaziņas līdzekļiem IZM pārstāvji cenšas nonivelēt jautājumu, apzīmēdami to kā "šauru virzienu" un izmantodami maldinošus faktus, uzskata vēstules autori.

Atsaucoties uz IZM argumentu, ka promocijas padomē tiks piesaistīti ārvalstu recenzenti, kuriem jāspēj iepazīties ar darbu pilnā tā apmērā, vēstules autori piedāvā ministrijai novirzīt finansējumu latviešu valodā tapušo promocijas darbu kvalitatīviem tulkojumiem, ja par promocijas darba nepieciešamību svešvalodā ir lēmusi promocijas padome un ja nepietiek ar darba kopsavilkumu svešvalodā, kā arī ar darba izstrādes laikā sagatavotajiem zinātniskajiem rakstiem, no kuriem liela daļa parasti esot svešvalodā.

Tāpat vēstules autori prasa IZM ieviest efektīvus rīkus, lai attīstītu doktorantu valsts valodas un svešvalodu prasmes un adekvāti noteiktu grāda pretendenta prasmes sagatavot promocijas darbu svešvalodā, kas ir svarīgs priekšnosacījums darba kvalitātes nodrošināšanā, mērķu sasniegšanā un izmantojamībā pēc darba aizstāvēšanas. Pašlaik daļa zinātnisko tekstu, kas tapuši angļu valodā, neatbilst nepieciešamajai kvalitātei tieši valodas lietojuma ziņā, norādīts vēstulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!