No Austrālijas puses līgumu parakstīs Austrālijas vēstnieks Latvijā Stīvens Bredijs (Stephen Brady), bet no Latvijas - tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Jau vēstīts, ka sākotnēji tika plānota Austrālijas tieslietu ministres ierašanās, taču nezināmu iemeslu dēļ tas tomēr nenotikšot.
Austrālijas ģenerālgubernators līguma noslēgšanu ar Latviju atbalstīja jau 5.jūlijā, bet Latvijas valdībā tā izskatīšana kavējās. Kā viens no iemesliem presē minētas politiķu bažas, vai Latvijai pietiks pierādījumu Kalēja notiesāšanai, ja līdz tam nonāks.
Saskaņā ar līgumu otrai valstij būs jāizdod cilvēki, kas tiek meklēti kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei. Izdodamas personas, kuras apsūdzētas tādos nodarījumos, par ko laikā, kad lūgta izdošana, pēc abu valstu likumdošanas, paredzēts vismaz divus gadus ilgs cietumsods.
Norādīts arī, ka izdot nedrīkst, ja noziedzīgais nodarījums, par ko lūgta izdošana, ir politisks. Taču par tādu līguma izpratnē nav uzskatāms atentāts pret valsts vadītāju vai viņa ģimenes locekļiem, kā arī genocīds. Noteikti arī citi izņēmumi, piemēram, izdošana nevar notikt, ja ir pamats uzskatīt, ka persona apsūdzēta par noziegumu, lai viņu vajātu rases, reliģijas, tautības vai politisko uzskatu dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
