Bijušais prokurors un tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) padomnieks Guntis Akmeņkalns izstājies no politiskās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un pieteicis savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Akmeņkalns informēja, ka nosūtījis vēstuli Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un pieteicis sevi kā iespējamo kandidātu ģenerālprokurora amatam, apliecinot, ka atbilst likumā noteiktajiem ģenerālprokurora amata kandidāta kritērijiem un ir gatavs uzņemties ģenerālprokurora pienākumus.

"Mana ilggadīgā darba pieredze prokurora amatā, teju divu gadu darbs tieslietu ministra padomnieka amatā, darbs Tieslietu ministrijas Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma, Tiesu iekārtas likuma izstrādes grupās, kā arī pieredze, kas gūta, piedaloties Saeimas komisiju sēdēs, dod man pārliecību, ka varu būt viens no iespējamajiem ģenerālprokurora kandidātiem," vēstulē Bičkovičam raksta Akmeņkalns.

Pēc viņa domām, viena persona nedrīkstētu ģenerālprokurora amatu ieņemt vairāk par diviem amata pilnvaru termiņiem pēc kārtas, līdzīgi kā tas ir ar Valsts prezidenta amatu.

"Esošā ģenerālprokurora palikšana amatā trešo termiņu būtu pretrunā Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem demokrātijas principiem, tas radītu šķēršļus jaunajā Prokuratūras likumā noteikt, ka viena un tā pati persona nevar būt par ģenerālprokuroru ilgāk kā astoņus gadus no vietas. Ģenerālprokurora rotācijas nepieciešamību demokrātiskā valstī, šķiet, agrāk atzina arī J.Maizītis, un, iespējams, šī iemesla dēļ viņš savu kandidatūru atsauks," vēstulē AT priekšsēdētājam norāda Akmeņkalns.

Tostarp viņš nosūtījis iesniegumu arī TB/LNNK valdei, darot tai zināmu, ka izstājas no apvienības. Akmeņkalns uzsver, ka ģenerālprokurora amatā nevar iecelt personu, kura ir partijas vai politiskās organizācijas biedrs, kā arī pauž gandarījumu par "vērtīgu pieredzi un zināšanām politiskās darbības jomā", ko viņam devusi darbošanās TB/LNNK.

Rīdzinieks Akmeņkalns ir dzimis 1961.gadā, 1991.gadā viņš pabeidzis Latvijas Universitāti un kļuvis par juristu. 1997.gadā Akmeņkalns sācis strādāt par Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroru. 2005.gadā viņš atklātā vēstulē aicinājis Saeimas deputātus nelemt par Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Aptuveni mēnesi pēc tam viņš lūdzis atbrīvot sevi no Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora amata.

2005.gada jūnijā Akmeņkalns ievēlēts jaundibinātās partijas "Jaunie demokrāti" valdē, bet 2006.gada jūnijā viņš no šīs partijas saraksta kandidējis 9.Saeimas vēlēšanās. 2006.gada decembrī Akmeņkalns kļuvis par TB/LNNK biedra kandidātu, bet 2007.gada februārī - par toreizējā tieslietu ministra Bērziņa padomnieku.

Kā informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT priekšsēdētājs Bičkovičs patlaban atrodas komandējumā Igaunijā, tāpēc Akmeņkalna vēstuli viņš, visticamāk, vēl nav saņēmis, tomēr, tā kā normatīvajos aktos nav noteikta precīza ģenerālprokurora amata kandidātu atlases kārtība, AT priekšsēdētājam ir brīva izvēle, kā atrast šo kandidātu.

Patlaban savu gatavību trešo termiņu pēc kārtas palikt ģenerālprokurora amatā publiski apliecinājis pašreizējais ģenerālprokurors Maizītis.

Bičkovičam būs jāizvēlas, kuru ģenerālprokurora amata kandidatūru virzīt apstiprināšanai Saeimā. Tas var arī nebūt ne Maizītis, ne Akmeņkalns.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form