Aktīvāk jādomā par diasporas jauniešu piesaisti izglītības iestādēm, secināts pētījumā
Foto: PantherMedia/Scanpix

Vairums diasporas jauniešu interesējas par mācībām Latvijā, secināts Ārlietu ministrijas (ĀM) un Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā "Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visvairāk diasporas jauniešus interesē mācības bakalaura līmeņa studijās sociālajās zinātnēs, komerczinībā un tiesībzinātnē. Tāpat jaunieši izrāda interesi par dabaszinātnēm un IT nozari, liecina pētījumā iegūtie dati.

Kā pētījuma prezentācijā piektdien, 5. februārī, stāstīja LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece dr. Rita Kaša, studenti ir viena no mobilākajām migrantu grupām.

Tieši tāpēc, kā norādīja Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Elīna Pinto, diasporas jaunieši var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā.

"Mēs redzam, cik liels ir pieprasījums pēc STEM [dabas zinātnes, inženierzinātnes, matemātikas un tehnoloģiju nozares] zinātņu studentiem. Kopumā jauniešu pasaules elpa Latvijai var dot papildu grūdienu straujākai attīstībai. Arī mūsu universitātēm Covid-19 situācijā varētu būt izaicinājums uzturēt esošo studentu skaitu," teica Pinto, norādot, ka apvienība ir gatava palīdzēt diasporas jauniešu piesaiste, par izglītības iespējām informējot mērķa grupas.

Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir aptuveni 12% no diasporas kopienas. "Pētījumam ir konkrēta mērķauditorija – tas ir liels skaits jauniešu, kurus mēs varam cerēt pievilināt Latvijas augstskolās," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (JV).

Kā liecina pētījuma dati, teju 72% diasporas jauniešu ir interesējušies par izglītības iespējām Latvijā. Puse pētījuma dalībnieku uzskata, ka ir labi vai diezgan labi informēti par savām iespējām Latvijā.

Visvairāk diasporas jauniešu vēlas mācīties Latvijā, lai apgūtu valsts valodu. Tāpat Latvijā šiem jauniešiem dzīvo radinieki, vai arī jauniešus piesaista Latvijas kultūras vide, ar pētījuma rezultātiem iepazīstināja Kaša.

Attiecībā uz tālmācības iespējām no diasporas jauniešu un viņu vecāku puses interese mācīties attālināti ir. "Vienīgais izaicinājums – jaunieši bieži vien grib mācīties Latvijā kultūrvides dēļ. Tās trūktu, ja mācītos tikai attālināti," pauda Londonas Koledžas universitātes Izglītības institūta vecākā pētniece lektore Olga Cara.

Lai gan diasporas jauniešiem iekļauties Latvijas izglītības iestādēs būtu vienkāršāk, pēc viņu domām, nepieciešams finansiāls atbalsts stipendiju formā, palīdzība ar iepriekšējās izglītības atzīšanu, kā arī latviešu valodas kursi.

Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka bieži vien tajās studiju programmās, kurās ir multikulturāla vide, ir plašākas un interesantākas studijas. "Starptautiskā studiju vidē veidojas visvairāk inovatīvu ideju," teica ĀM parlamentārā sekretāre, norādot, ka viņa cer – diasporas jauniešu galvenais kritērijs izglītības ieguvei Latvijā būs izglītības kvalitāte.

Kā liecina pētījuma dati, aptuveni piektā daļa (21%) diasporas jaunieši, izvēloties mācību iestādi, vērā ņem tikai studiju programmu. Tiesa, vairāk nekā puse atzīst, ka valstij ir nozīme, izvēloties skolu, turklāt vairāk nekā piektā daļa (26%) sākumā izvēlas valsti un tikai pēc tam skolu.

Augstskolas salīdzinoši bieži gan nesaskata nekādas problēmas saistībā ar diasporas jauniešu iekļaušanos mācību vidē. Pēc jauniešu domām gan tādas ir.

Daļa diasporas jauniešu uzskata, ka mācību piedāvājums Latvijā neatbilst viņu gaidām šādos kritērijos: izglītības kvalitātē, interesējošas programmas pieejamībā.

Tāpat daļai diasporas jauniešu nav pārliecības, ka Latvijā iegūto izglītību atzītu skolas un darba devēji citviet pasaulē.

"Lai Latvija piesaistītu diasporas jauniešus izglītības iestādēs, valstij vajadzētu veidot vienotu valsts līmeņa stratēģiju un finansējumu, uzlabot Latvijas izglītības prestižu un starptautisko atpazīstamību," ar rekomendācijām dalījās Cara.

Pētījumā piedalījās 1345 respondenti un 100 Latvijas profesionālo un augstākās izglītības iestāžu pārstāvji.

"Aptaujas izlase ir mērķpopulācijas Izlase ir uzskatāma par reprezentatīvu, secinājumi ir vispārināmi," paskaidroja Kaša.

Kalniņa-Lukaševica uzrunā pauda, ka tieši šādi pētījumi palīdz ĀM veidot savu politiku, balstoties uz analīzi un datiem. Tāpat viņa piebilda, ka šogad turpināsies divi Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumi.

Iepriekš ziņots, ka sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome pērnajā gadā pilsoniskās līdzdalības programmā diasporas nevalstisko organizāciju (NVO) darbības atbalstam apstiprinājusi 14 projektus, norādīts SIF paziņojumā.

Pilsoniskās līdzdalības programma ir svarīga, lai uzturētu saikni ar latviešu diasporu pasaulē, iepriekš pauda SIF.

"Latvijas diaspora ir latvieši un Latvijas iedzīvotāji, kuri paši vai arī viņu priekšteči dažādu iemeslu dēļ, brīvprātīgi vai apstākļu spiesti, dažādos laikos ir aizceļojuši no Latvijas vai tagadējās Latvijas teritorijas, un kuri apzinās piederību, kā arī uztur, vēlas uzturēt vai varētu vēlēties uzturēt saites ar Latviju un latviešiem," skaidrots Kultūras ministrijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

STEM Eiropa Izglītība Latvijas Universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form