Vidēji Valsts policijas centrālās vadības alga pirms nodokļu nomaksas mēnesī ir 4000 eiro, savukārt reģionu vadītāju alga ir aptuveni uz pusi mazāka – aptuveni 2100 eiro mēnesī, izņemot Rīgas reģionu. Nu jau bijušais Rīgas reģiona pārvaldes vadītājs Guntars Marķitāns pērn algā par darbu policijā saņēmis teju tik pat, cik Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Portāls "Delfi" pēc Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē pieejamās informācijas apkopojis Valsts policijas vadības un reģionu pārvalžu vadītāju deklarācijas.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pērn palielinājis savus bezskaidrās naudas uzkrājumus. 2015. gadā "Swdebank" Ķuzis bija uzkrājis 34 000 eiro, bet pērn šajā bankā uzkrātais naudas apjoms palielinājies līdz 42 371 eiro. Vēl 1417 eiro uzkrāti AS "DNB banka".
Tāpat kā 2015. gadā, arī 2016. gadā Ķuzim valdījumā bijusi 2013. gada izlaiduma "Hyundai" markas vieglā automašīna un īpašumā dzīvoklis Rīgā.
Valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka 2016. gadā Ķuzim piederēja 3947 AS "Latvijas Kuģniecība" akcijas, kuru kopējā vērtība ir 1700 eiro.
Par darbu Valsts policijā Ķuzis kopumā 2016. gadā nopelnījis 46 690 eiro, bet papildu 1508 eiro saņēmis kā vieslektors no SIA "Juridiskā koledža". 281 eiro saņemts no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
2016. gadā Ķuzis ieviesis privāto pensiju fondu un dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu.
Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins pērn par savu darbu saņēmis 48 036 eiro, kas ir aptuveni tik pat, cik 2015. gadā, kad viņa atalgojums bija 41 611 eiro. Vēl aptuveni 10 eiro Grišins pērn saņēmis kā procentus no noguldījumiem AS "Citadele banka".
Grišins deklarējis 30 985 eiro bezskaidrās naudas uzkrājumus "Citadele" bankā un 11 246 eiro "SEB" bankā. Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad "Citadelē" bija uzkrāti 26 771 eiro un "SEB" bankā – 5980 eiro, uzkrātās summas pieaugušas par aptuveni 7000 eiro.
Viņam aizvien īpašumā ir vieglā automašīna"Volvo", kā arī zemes un ēkas nekustams īpašums Litenes pagastā, bet zeme un ēka Rīgā ir Grišina valdījumā. Par Litenes īpašumu Grišins deklarācijā paskaidrojis, ka minēto īpašumu atsavinājis 1998. gadā, bet līdz 2016. gada 31. decembrim jaunais īpašnieks to nav reģistrējis zemesgrāmatā uz sava vārda. Nekustama īpašuma pārdošanas darījums norādīts ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā par 1998. gadu.
Vēl Grišinam pieder finanšu instrumenti no ieguldījumu fondiem 46 429 eiro apmērā, kuru summa ir pērn bijusi aptuveni par 10 000 eiro lielāka nekā tā deklarēta gadu iepriekš.
Grišinam ir uzkrāti līdzekļi privātajā pensiju fondā un dzīvības apdrošināšanā.
Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs pērn pārdevis savu 2007. gadā ražoto "Volvo" markas automašīnu. Darījuma summa bijusi 10 200 eiro.
2016. gada deklarācija liecina, ka patlaban Kārtības policijas priekšnieka valdījumā aizvien ir "Hyundai" markas automašīna, bet autoparks papildināts ar 2012. gadā ražotu "Volvo" markas auto.
Papildu darbam Valsts policijā Velšs bijis viesdocents Valsts policijas koledžā un docents uz pusslodzi SIA "Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola", kā arī uz līguma pamata darbojies Rīgas Stradiņa universitātes noslēguma kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijās.
Par darbu Valsts policijā Velšs pērn saņēmis 45 180 eiro, bet no Valsts policijas koledžas algā saņemti 5563 eiro. Vēl 185 eiro nopelnīti Rīgas Stradiņa universitātē un 452 eiro – Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā.
Vēl pie ienākumiem Velšs deklarācijā norādījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksātu pabalstu 533 eiro apmērā, bet kā "citi ienākumi" no VSAA deklarēts 931 eiro. Savukārt kā kompensāciju no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra viņš saņēmis 134 eiro, bet procentos no "Swedbank" saņemti 0,24 eiro.
Velšam nav uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos, bet ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.
Velšam īpašumā ir zeme un būves Jūrmalā.
Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka Paula Krūmiņa ienākumus 2016. gadā veidoja samaksa par darbu Valsts policijā 30 263 eiro apmērā, 66 eiro no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra un 1994 eiro saņemti kā apdrošināšanas atlīdzība no "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāles.
2015. gadā Krūmiņam deklarācijā bija norādīts, ka viņam ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, bet 2016. gadā tādas vairs nav.
Aizvien Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka īpašumā ir dzīvoklis Rīgā.
Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja vadītāja Iveta Smoča pērn Valsts policijā nopelnījusi 21 724 eiro, bet 133 eiro saņēmusi no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
Kā skaidrās naudas uzkrājumus Smoča deklarējusi 4800 eiro, kas ir par 1200 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt "Swedbank" viņa uzkrājusi 9000 eiro, kas ir par 3200 eiro vairāk nekā bija 2015. gadā.
Smočas Īpašumā ir dzīvoklis Salaspilī.
Bijušais Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns, kurš šī gada sākumā pēc skandāla par ātruma pārkāpšanu izlēmis dienestu policijā pamest un doties pensijā, pērn no Valsts policijas algā saņēmis 46 181 eiro. Vēl 24 000 eiro Marķitāns deklarējis kā ienākums no saimnieciskās darbības un komersdarbības AS "Stora Enso Latvija", kas reģistrēta Launkalnes pagastā "Krogzemjos".
Tāpat kā 2015. gadā, arī pērn Marķitāna īpašumā bijusi motorlaiva "Quicksilver", kā arī zemes un būvju īpašums Kubulu pagastā.
Marķitāns norādījis, ka skaidrā naudā uzkrājis 10 000 eiro. 2015. gadā uzkrājumu, kas pārsneigtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, Marķitānam nebija. Savukārt kā parādsaistības 2016. deklarēti 19 039 eiro. Tās gada laikā sarukušas par aptuveni 3000 eiro.
Marķitāns norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos.
Vidzemes reģiona pārvaldes vadītājs Imants Mitrošenko pērn Valsts policijā nopelnījis 26 315 eiro, bet 189 eiro saņēmis no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
Tāpat kā gadu iepriekš, arī 2016. gadā Mitrošenko īpašumā bijuši četri transportlīdzekļi – "Honda" un "Java" markas motocikli, kas ražoti attiecīgi 1987. un 1989. gadā, un 1985. gadā ražota vieglā automašīna "BMW", kā arī 1999. gada ražots "Audi A6" markas spēkrats.
Deklarācijas iesniedzējam nav nedz skaidras, nedz bezskaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniegtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.
Gada laikā Mitrošenko par aptuveni 1500 eiro – līdz 28 428 eiro – samazinājis savas parādsaistības.
Zemgales reģiona pārvaldes vadītājs Andris Zellis 2016. gadā par darbu no Valsts policijas algā saņēmis 26 045 eiro. Papildu tam 305 eiro saņemti no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra, bet 4,70 eiro – kā procenti no "SEB" bankas.
Zeļļa deklarācija liecina, ka pērn viņa parādsaistības bijušas 9200 eiro, kas ir par 1272 eiro mazāk nekā 2015. gadā.
Zellim pieder divi dzīvokļi – viens Jelgavā, bet otrs – Elejas pagastā.
2016. gadā Zellis deklarējis 9184 eiro uzkrājumu "SEB" bankā. Gadu iepriekš viņam nebija uzkrājumu, kas pārsniegtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.
Zemgales reģiona policijas pārvaldes priekšniekam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos.
Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis par darbu Valsts policijā pērn saņēmis 25 928 eiro.
Paralēli darbam policijā Grūbis 2016. gadā bijis iepirkuma komisijas loceklis Nodrošinājuma valsts aģentūrā, lektors Baltijas starptautiskajā akadēmijā, Juridiskajā koledžā, kā arī personāla apmācības speciālists Valsts policijas koledžā un lektors biznesa augstskolā "Turība".
Par darbu Valsts policijas koledžā Grūbis nopelnījis 3164 eiro, bet biznesa augstskolā "Turība" – 59 eiro. Savukārt Baltijas Starptautiskā akadēmija viņam samaksājusi 72 eiro, bet Juridiskā koledža – 1884 eiro.
Grūbim pieder dzīvoklis Talsos, bet viņa lietošanā dzīvoklis Liepājā. Tāpat policijas amatpersonas valdījumā ir vieglā automašīna "Opel".
Vēl Zemgales policijas vadītājam pieder 0,22 privatizācijas sertifikāti, kas noguldīti "Latvijas Krājbankā".
Nav deklarētas nedz parādsaistības, nedz skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi, kas pārsniegtu 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.
Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars par darbu policijā pērn saņēmis 27 337 eiro. Papildu darbam valsts policijā Pastars bijis lektors Daugavpils universitātē, kur nopelnījis 345 eiro.
Vēl kā ienākumus Pastars deklarējis 0,09 eiro procentus, kas saņemti no "SEB" bankas, un 0,07 eiro, kas saņemti no bankas "Citadele". 220 eiro bijuši ienākumi no saimnieciskās darbības SIA "Nemo" Kārsavā, bet 60 eiro saņemti no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra.
Pērn pastars reģistrējis arī automašīnu "Hyundai", kas ir viņa īpašumā, kā arī aizvien viņam pieder vieglā automašīna "Honda".
2016. gadā samazinājies Pastara deklarēto skaidrās naudas uzkrājumu apmērs – ja 2015. gadā Pastars bija deklarējis 5800 eiro skaidras naudas uzkrājumus, tad pērn šī summa sarukusi līdz 1500 eiro. Savukārt pieaudzis bezskaidrās naudas uzkrājumu apmērs – 2015. gadā Pastars bija norādījis, ka bankā "Citadele" viņam atrodas 2711 eiro, bet "SEB" bankā – 891 eiro, bet pērn uzkrājumu apmērs "Citadelē" pieaudzis līdz 3909 eiro, bet "SEB" bankā līdz 5711 eiro.
Tāpat kā 2015. gadā arī pērn Pastaram nebija parādsaistību, kas pārsniegtu 20 valdības noetiktās minimālās mēnešalgas.