Atšķirībā no Lietuvas, kas izdevusi rokasgrāmatu, kurā saprotamā veidā izklāstīta ieteicamā rīcība kara gadījumā, Latvijas atbildīgās iestādes šādu izdevumu neplāno, tomēr apsvērs tā izdošanu, noskaidrojis TV3 raidījums "Nekā personīga".
Latvijā dažādos normatīvajos aktos ir atrodama informācija, kāda būs valsts dienestu un pašvaldību rīcība ārkārtas situācijās. Piemēram, pašvaldību pienākums ir pārtikas izsniegšana cilvēkiem, vēsta raidījums.
Taču par iedzīvotāju izglītošanu par to, kā būtu jārīkojas kara gadījumā, valsts nav parūpējusies. Tagad, kad lietuvieši ir publicējuši savu rokas grāmatu, to sola apsvērt arī Latvijas aizsardzības ministrijā.
"Es nedomāju, ka mums kā ticamus ir vērts izskatīt militārus scenārijus, un es nedomāju, ka mums par to jāsatraucas. Es piekrītu – ja cilvēkam ir interese iepazīties, ko darīt, tas ir tā vērts. Tas ir tā vērts arī, lai zinātu, ja ir kaut kāda lielāka dabas nelaime, vai lielas vētras, kā un ko rīkoties, tas ir vērtīgi, manuprāt. Bet to darīt, baidoties no tūlītēja kara, tā nebūtu pareizā motivācija," uzsver Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
"Nekā personīga" skaidro, ka Latvijas aizsardzības plānā nav paredzēts, ka iedzīvotāji paši ar ieročiem pretosies iebrucējiem. Tas ir armijas un zemessardzes uzdevums. Ja iedzīvotājiem ir vēlēšanās piedalīties valsts aizstāvēšanā, tad labākais ko varētu darīt, ir jau tagad pieteikties zemessardzē un apgūt militārās iemaņas, teic Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Viņš atzīst, ka rokasgrāmata varētu būt noderīga. Tāda būtu jāveido visiem drošības un glābšanas dienestiem kopā. Tomēr visas situācijas, kādas varētu rasties, neesot iespējams paredzēt.
"Pirmkārt, mēs nevaram noprognozēt, nomodelēt situāciju. Kā es teicu, tur ļoti liela atbildība pašvaldībām un citām valsts institūcijām. Bet pats svarīgākais ir varbūt daļēja atbilde arī rokasgrāmatā, ko darīt, kādā veidā cilvēkiem būt sasaistē ar iespējamo informācijas saņemšanu," atzīst Graube.
Latvijas dienesti par labāko rīku iedzīvotāju sagatavošanai ārkārtas situācijām uzskata trauksmes sirēnas un informēšanu uzreiz pēc notikuma iestāšanās. Sirēnas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārziņā. Dienestā skaidro, ka ļoti liela daļa no tām sekām, kas var rasties karadarbības gadījumā, ir iespējamas arī miera laikā. Piemēram, ķīmiskās avārijas, sabrukušas ēkas vai pārrautu aizsargdambju izraisīti plūdi. Tādiem gadījumiem ir gatavs gan glābšanas dienests, gan pieejama informācija, kā rīkoties iedzīvotājiem. Izdoti bukleti, publicēti padomi dienesta mājas lapā.
VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norāda: "Ja mums ir situācija ar militāru iebrukumu vai karu, tad ir jārunā par iedzīvotāju apziņošanu, kur tiktu izmantota civilās trauksmes apziņošanas sistēma. Lai uzreiz informētu par iespējamo rīcību un to, kas ir noticis. Un tad jau ņemot vērā šos iespējamos apdraudējuma attīstības variantus jau tiktu sagatavota konkrēta informācija. Katrā konkrētā gadījumā būs rīcības algoritms."
Latvijā ir vesela virkne ar likumiem un noteikumiem par civilo aizsardzību, kā katram dienestam būtu jārīkojas ārkārtas situācijās, tostarp arī kara gadījumā, taču tikai neliela daļa no dokumentos sarakstītā ir pārbaudīta mācībās. Iemesls mācību neesamībai, kā ierasts, ir naudas trūkums, secina "Nekā personīga".
