Kā pastāstīja aizsardzības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Saleniece, šobrīd vēl notiek tirgus izpēte par to, ko ar šiem vecajiem patruļkuģiem nākotnē varētu darīt, tiklīdz tiks uzbūvēti jaunie kuģi un šie vairs nebūs nepieciešami. Nekādi lēmumi attiecībā par šo jautājumu vēl nav pieņemti.
Saleniece skaidroja, ka izpētē tiek noskaidrots, vai ir kādi uzņēmumi vai valstis, kam šie kuģi varētu interesēt, kādi varētu būt darījuma nosacījumi, politiskie un ekonomiskie ieguvumi Latvijai. Kopumā ir deviņi patruļkuģi, ko varētu nodot pie Āfrikas krastiem esošajām valstīm, bet nav plānots no visiem atbrīvoties reizē, bet gan pakāpeniski jeb saskaņā ar grafiku, kādā tiek būvēti jaunie kuģi.
Jau ziņots, ka AM ir noslēgusi līgumu ar AS "Rīgas kuģu būvētava" par piecu krasta apsardzes patruļkuģu būvi un iegādi. 2011.gada aprīlī Jūras spēku flotiles rīcībā nonāca pirmais patruļkuģis "Skrunda", otro patruļkuģi plānots pieņemt šā gada pavasarī. Jaunie patruļkuģi pilnībā aizstās šobrīd Jūras spēku flotiles rīcībā esošos deviņus vecos patruļkuģus, kuri būvēti vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.
To, ka Latvija Somālijas reģiona valstīm par nelielu samaksu vai citādā veidā gatava piešķirt tos kuģus vai kuterus, kuri mums pašiem vairs nebūs nepieciešami, tādējādi palīdzot cīņā ar pirātiem, pagājušā gada rudenī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
Pabriks norādīja, ka to paredzēts darīt, lai veicinātu reģiona valstu aizsardzības spējas. Šajā jautājumā vēl norisinās sarunas, un Latvijai kā starpnieki komunikācijā ar reģiona valstīm varētu palīdzēt Francija un Vācija.