ĀM: Kononova lietai nevajadzētu ietekmēt attiecības ar Maskavu; nosoda spiedienu uz ECT
Foto: DELFI

Sarkano partizānu komandierim Vasilijam Kononovam nelabvēlīgais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums nozīmē, ka vēsturi nevar pārrakstīt, taču tam nevajadzētu ietekmēt Latvijas un Krievijas attiecības, žurnālistiem pirmdien atzina Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Viernlaikus ĀM nosoda Krievijas mēģinājumus ietekmēt ECT sprieduma pieņemšanas laikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Faktiski ECT izskatīja jautājumu, vai Latvijas tiesa ir pareizi piemērojusi sodu," sacīja Teikmanis.

Viņš skaidroja, ka Kononova atbildība ir tikai individuāla un nav saistāma ar vēstures izvērtēšanu vai pārrakstīšanu. "Spriedums ir pierādījis, ka vēsturi pārrakstīt nevar," pauda Teikmanis, noraidot Kononova un citu padomju karavīru atbildību saistīšanu.

"Šim spriedumam nevajadzētu un es neredzu pamatu, kā tas varētu ietekmēt divpusējās attiecības," par sprieduma iespējamo ietekmi uz attiecībām ar Krieviju sacīja Teikmanis.
Tai pat laikā Ārlietu ministrija stingri nosodīja Krievijas pārstāvju mēģinājumus ietekmēt ECT. "Vairāki šādi mēģinājumi tika novēroti lietas "Kononovs pret Latviju" izskatīšanas laikā, kad tiesneši gatavoja spriedumu. Plašsaziņas līdzekļos organizētā kampaņa un draudīgie Krievijas pārstāvju izteikumi vērtējami kā tiesas apspriežu noslēpuma pārkāpums un tiesas neatkarības apdraudēšana," teikts ĀM paziņojumā.

Latvijas Ārlietu ministrija ir norūpējusies par bīstamo tendenci un uzskata, ka Eiropas Padomes līmenī būtu stingri jānosoda jebkādi ECT ietekmēšanas mēģinājumi, kā arī sadarbībā ar ECT jāapspriež iespējamie pasākumi, kuri tālāk nostiprinātu tiesas neatkarību.

Teikmanis arī atgādināja, ka savulaik padomju armija par līdzīgiem noziegumiem kara laikā sodus piesprieda turpat kara laukā. Savukārt valdības pārstāve starptautiskajās institūcijās Inga Reine apšaubīja varbūtību, ka Kononova aizstāvji varētu atrast vēl kādu faktu, kas nav bijis iztirzāts tiesā un kas varētu kļūt par cēloni Kononova lietas atkārtotai izskatīšanai. Viņa norādīja, ka šajā spriedumā tiesa Kononova rīcību par kara noziegumiem ir atzinusi ikvienā gadījumā atsevišķi nevis visos kopumā.

Jau ziņots, ka ECT apmierinājusi Latvijas apelācijas sūdzību lietā par bijušā sarkano partizānu komandiera Vasilija Kononova notiesāšanu. Tiesa atzina, ka 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

Tiesas Lielā palāta atcēlusi Mazās palātas lēmumu, kura 2008.gada 24.jūlijā atzina Latvijas tiesu lēmumus Kononova apsūdzības lietā par nelikumīgiem.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka partizānu nodaļas komandieri Kononovu, ko Latvija apsūdz civiliedzīvotāju nogalināšanā Otrā pasaules kara laikā, arestēja 1998.gadā, apsūdzot genocīdā. Viņam inkriminē mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu 1944.gadā Mazo Batu sādžā, kur viņš, būdams partizānu vienības komandieris, vadīja operāciju piecu šucmaņu iznīcināšanai.

Kononovs bija ieslodzījumā līdz 2000.gadam, kad tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz pusotru gadu. Pēc sprieduma viņu nekavējoties atbrīvoja, jo piespriesto ieslodzījuma laiku viņš jau bija pavadījis cietumā. 2001.gadā bijušo partizānu notiesāja ar sešu gadu cietumsodu "par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci". Kononovs spriedumu pārsūdzēja un lieta tika nosūtīta papildus izmeklēšanai. 2004.gada aprīlī Augstākā tiesa piesprieda Kononovam 20 mēnešus cietumā par kara noziegumiem.

Tā paša gada augustā Kononova advokāts iesniedza prasību ECT, vainojot Latvijas varas iestādes vairāku ES cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumā. Tiesa noraidīja visas pretenzijas, izņemot sūdzību par konvencijas 7.panta pārkāpumu, kas paredz, ka personu var sodīt tikai uz likuma pamata. 2008.gada jūlijā Strasbūras tiesas Mazā palāta Kononova prasību apmierināja, uzdodot Latvijas valstij samaksāt kara veterānam 30 000 eiro (21 tūkstotis latu).

Tomēr Latvija iesniedza apelācijas sūdzību ECT Lielajā palātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form