Nākamajā ES daudzgadu budžeta kontekstā būtiskākās diskusijas paredzamas par ES budžeta kopapjomu, kā arī par finansējuma sadalījumu dažādu ES politiku, tostarp kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas, īstenošanai. No sarunu rezultāta būs atkarīgs gan iemaksu apjoms, kas Latvijai būs jāveic ES budžetā, gan arī Latvijas potenciālais ieguvums no tā.
ĀM uzskata, ka kohēzijas politikas kontekstā būtiskākais ir nodrošināt, lai tiktu saglabāts politikas sākotnējais mērķis - mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības ES dalībvalstu un to reģionu starpā. Tas nozīmētu kohēzijas finansējuma koncentrēšanu uz mazāk attīstītajiem reģioniem un valstīm. Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā Latvija iestājas par tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu, norādot uz nepieciešamību izmantot objektīvus un pašreizējo situāciju raksturojošus kritērijus to aprēķināšanā.
Latvijas ieguvums no ES budžeta būs lielā mērā atkarīgs no ministriju attīstības redzējuma attiecīgajās nozarēs, kā arī aktīvas un saskaņotas rīcības, aizstāvot Latvijas intereses Eiropas diskusijās, uzsver ministrija.
19.oktobrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu ES budžeta pārskatīšanai, kas noslēdza plašu publisko konsultāciju procesu, kas tika aizsākts 2008.gadā. Priekšlikumā iekļauti ierosinājumi efektīvākai ES budžeta izmantošanai, kā arī nākotnes budžeta arhitektūrai un mērķiem. Ņemot vērā pieejamo laika ietvaru, diskusijas par ES budžeta pārskatīšanu būs cieši saistītas ar sarunām par nākošo ES daudzgadu budžetu pēc 2013.gada, kas sāksies jūnijā, kad EK būs nākusi klajā ar savu priekšlikumu nākamajam plānošanas periodam. Vienlaikus sākts publisko konsultāciju process par kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, kā arī 2011.gadā tiks sāktas diskusijas par enerģētikas un transporta politiku nākotni, kam būs ietekme uz nākošo ES daudzgadu budžetu.
Dalībvalstīm pieejamā finansējuma apjomu ES budžetā veido kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas "nacionālās aploksnes", kā arī spēja izmantot pieejamos resursus dažādās kopienas programmās.
Laika posmam no 2007.līdz 2013.gadam Latvijas plānotās iemaksas ES budžetā ir aptuveni 1,423 miljardi eiro (1 miljards latu). Savukārt Latvijai pieejamais finansējums tiek lēsts ap 6,55 miljardiem eiro (4,61 miljards latu), no tiem - 4,53 miljardi eiro (3,19 miljardi latu) kohēzijas politikas ietvaros un 2,02 miljardi eiro (1,42 miljardi latu) kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.
Papildus tam Latvijai ir iespējas izmantot dažādas kopienas programmas, piemēram, ES programma zinātnei un tehnoloģiju attīstībai, ES rīcības programma mūžizglītības jomā, programmas "Brīvība, drošība un tiesiskums", "Jaunatne darbībā" u.c.
ES budžeta kopapjomu var ietekmēt fakts, ka dalībvalstis, kuru iemaksas ES budžetā būtiski pārsniedz to finansējumu, kas tām pēc tam pieejams dažādu projektu īstenošanai, jau šobrīd aktīvi iestājas par to, lai nākamajā plānošanas periodā ES budžeta kopapjoms tiktu saglābts pašreizējā līmenī vai pat samazināts. Tas nozīmē, ka ar ļoti ierobežotiem resursiem būs jāspēj finansēt gan ES esošās politikas, gan arī attiecīgi līdzekļi būs jārod jaunu politikas iniciatīvu un jauno izaicinājumu finansēšanai.