Tāpat vairāki miljoni latu nepieciešami, lai atjaunotu ārlietu resora materiāltehnisko bāzi un veiktu nepieciešamos remontdarbus Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs.
ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis sacīja, ka patlaban ĀM darbinieki saņem tikai 60% līdz 80% no tā atalgojuma līmeņa, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. ĀM plāno 2013.gadā algu līmeni palielināt līdz 90%, bet 2014.gadā - līdz 100% no valdības noteiktā līmeņa. Šī plāna realizācijai gan centrālajā aparātā, gan pārstāvniecībās ārvalstīs ĀM nepieciešami papildus 3,2 miljoni latu. "Mēs negribam prasīt kaut ko īpaši papildus, bet to, ko ir noteicis Ministru kabinets, līdz kuram mēs vienkārši "neizvelkam"," norādīja Teikmanis.
Patlaban vismaz 26 no Latvijas 44 diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs strādā tikai divi darbinieki. "Tā ir nelietderīga valsts līdzekļu izšķiešana, jo diplomātam jābūt universālajam kareivim - diplomātam, grāmatvedim, kasierim, konsulārajam lietvedim, vispār lietvedim, šoferim, apkopējam un krāvējam. Ja viņam jāpilda visi šie pienākumu, tad tīram diplomātiskajam darbam viņam vienkārši nav laika," vērtēja Teikmanis. Lai šo problēmu atrisinātu, ĀM nākamo divu gadu laikā nepieciešami papildus 2,7 miljoni latu, kas ļautu 2013.gadā Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs pieņemt darbā papildus 25 tehniskos darbiniekus un 2014.gadā - papildus 20 tehniskos darbiniekus.
Tāpat ĀM vēlas no 2013.gada pieņemt darbā papildus 13 diplomātus un no 2014.gada - papildus 12 diplomātus. Tam nepieciešami papildus 1,9 miljoni latu. Savukārt darbinieku skaita palielināšana ministrijas centrālajā aparātā prasītu papildus 0,9 miljonus latu. "Tas dotu mums iespēju konstatēt, ka vēstniecību tīkls ir nostiprināts tā, ka varētu strādāt un pildīt tos uzdevumus, kas ir uzdoti," uzsvēra ĀM valsts sekretārs.
ĀM problēmas sagādā arī novecojusī materiāltehniskā bāze un nepieciešamie remontdarbi vairākās Latvijas ārvalstu misijās, piemēram, Vitebskā, Vīnē, Tallinā un Latvijas vēstniecības Maskavā teritorijā esošajā viesu namā "Tālava". "Tādas lielākas, mazākas vajadzības ir veselā rindā vēstniecību," atzina Teikmanis, bilstot, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā būs vajadzīgs arī īrēt papildus telpas, piemēram, pārstāvniecībās starptautiskajās organizācijās Ženēvā, Vīnē vai Ņujorkā. "Autoparku mēs arī sen esam aizmirsuši un nepērkam neko," bilda ierēdnis. Turklāt pēc pašreizējā vēstniecību tīkla nostiprināšanas ĀM uzsver nepieciešamību Latvijai atvērt vēstniecības Brazīlijā un Indijā.
"Remonti, tehniskā bāze, tie ir arī miljoni," sacīja Teikmanis.
ĀM nākamgad vēlas palielināt arī Latvijas finansējumu attīstības sadarbībai pašreizējo 50 000 latu vietā līdz 100 000 latu vai 150 000 latu, kā arī atvēlēto budžetu Latvijas Institūtam līdz 76 000 latu.
"Ārlietu dienests krīzes laikā sevi ir pierādījis. Pēdējos divos gados par 30% gadā pieaug eksports, arī ārlietu dienesta devums ir šajā pieaugumā. Mēs no krīzes esam "izlīduši", tieši pateicoties eksportam," uzsvēra Teikmanis.
2012.gadā ĀM budžets ir 28,6 miljonus latu liels.