Aizsardzības ministrija (AM) no septiņām valstīm saņēmusi piedāvājumus par bruņumašīnu uz riteņiem piegādi.
AM ir saņēmusi informāciju no septiņām valstīm, kuras piedāvā vairāk nekā 11 dažādu vidējo un vieglo riteņu platformu izvēli. Patlaban turpinās piedāvājumu analīze atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) prasībām, lai tuvākajos mēnešos konkretizētu iespējamos risinājuma variantus, pastāstīja AM Preses nodaļas pārstāve Dace Kundrāte.
Konkrētas valstis AM pagaidām atturas minēt.
Lai precizētu tehniskos datus un pārbaudītu platformu atbilstību NBS vajadzībām, iespējams, būs nepieciešams papildus sarunas ar valstu un industrijas pārstāvjiem, kā arī jāparedz veikt platformu testēšanu.
Valdība gan pagaidām nav lēmusi par naudas piešķiršanu bruņumašīnu iegādei.
AM valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons iepriekš žurnālistiem pastāstīja, ka bruņumašīnas uz riteņiem būtu nepieciešamas bataljonam, taču, ņemot vērā finansējuma apmēru, patlaban varētu runāt tikai par rotas nodrošināšanu ar šādiem transportlīdzekļiem. Rotai atkarībā no vietu skaita un citiem parametriem būtu nepieciešamas 20 līdz 50 bruņumašīnas.
AM jau iepriekš paziņojusi, ka nākotnē plānots iegādāties jaunas 120 līdz 150 bruņumašīnas uz riteņiem.
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns paredz šogad sākt mehanizācijas projektu, kas ilgtu līdz pat 2020.gadam.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) nesen ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru parakstīja nodomu protokolu par tālāko abu valstu sadarbību Sauszemes spēku Kājnieku brigādes mehanizācijas projekta īstenošanā. Protokols nosaka apņemšanos noslēgt starpvaldību līgumu starp Latviju un Lielbritāniju par mazlietotu un atjaunotu bruņotu kāpurķēžu tehnikas iegādi šā gada maija beigās. Nodomu protokols paredz arī precizēt militārās tehnikas izmaksas, kā arī citus ar to iegādi saistītos jautājumus. Pagaidām plānots iegādāties apmēram 120 šādas bruņotas kāpurķēžu platformas - bruņumašīnas.
Tehnikas iegādes sākotnējās izmaksas, pēc AM aprēķiniem, ir aptuveni 70 miljoni eiro. Tajās būtu iekļautas arī apmācību izmaksas. Daļa no šīs naudas jau AM ir piešķirta. Kājnieku brigādes mehanizācijas projekta īstenošanai ir piešķirts šogad 1,79 miljoni eiro, 2015.gadā - 12,27 miljoni eiro un 2016.gadā - 16,29 miljoni eiro. Par atlikušās naudas piešķiršanu vēl būs jālemj valdībai.
Latvija plāno iegādāties no britiem CVRT (Combat Vehicle Reconnaissance Tracked) izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehniku.
Lai arī nepieciešamie iepirkumi valsts aizsardzībai ir minēti konkrētos plānos, apstiprinātā aizsardzības izdevumu bāze patlaban nerada pieauguma tendenci un nevienā no turpmākajiem gadiem nesasniedz pat 1% no iekšzemes kopprodukta. Latvija gan apņēmusies līdz 2020.gadam aizsardzībai veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta.
AM sniegtā informācija liecina, ka saskaņā ar apstiprināto budžeta tāmi aizsardzībai nākamgad plānoti 233 miljoni eiro, 2016.gadā - 231 miljons eiro, bet 2017.gadā - 209 miljoni eiro.
