Foto: Shutterstock
Virkne Ārlietu ministrijas (ĀM) darbinieku papildus noteiktajam ikmēneša atalgojumam pagājušā gada decembrī saņēmuši krietnas piemaksas, piemēram, ministrijas otrajam sekretāram Gunāram Evertam izmaksāti 4598,38 eiro, ceturtdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Valsts sekretāram Andrejam Pildegovičam izmaksāti 1856,11 eiro, nodaļas vadītājai Sandrai Salmiņai Šukei – 1657,91 eiro, ministra padomniecei Gundai Reirei – 1587,60 eiro, Valsts protokola vadītājai Elitai Kuzmai – 1569,90 eiro, valsts sekretāra vietniecei, administratīvajai direktorei Aldai Vanagai– 1546,54 eiro.

Vēstniecei un departamenta direktorei Aigai Liepiņai izmaksāti 1329,47 eiro, padomniecei, nodaļas vadītājai Andrai Kuzminai Kovaļovai – 1311,58 eiro, departamenta direktora vietniecei, nodaļas vadītājai Ivetai Šķiņķei – 1212,87 eiro, departamenta direktora vietniecei Lolitai Eriņai – 1212,30 eiro, padomniecei Līgai Usilenokai – 1174,10 eiro, padomniekiem Ģirtam Jaunzemam – 1162,88 eiro un padomniecei Vijai Bušai – 1151,24 eiro.

Laikraksts vēsta, ka Ārlietu ministrijai (ĀM) ir jāatvainojas par informācijas slēpšanu un jāatklāj līdz šim slēptās ziņas par tās darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām. Šādu spriedumu pieņēmusi administratīvā rajona tiesa, vienlaikus skaidri norādot uz ministrijas mēģinājumu maldināt tiesu un apgalvot, ka šādas ziņas jau esot publiski pieejamas.

Laikraksts atzīmē, ka, kā rāda tiesas spriedums, Edgara Rinkēviča vadītā ministrija ne tikai nebija sniegusi pieprasīto informāciju par ministrijas darbiniekiem pagājušā gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet informācijas prasītājam un tiesai arī apgalvojusi, ka šāda informācija jau esot publiski pieejama: ja kādu šādas ziņas interesējot, tas varot pats "to sagrupēt un analizēt atbilstoši savai interesei".

Tiesa atzinusi par nepamatotu arī ĀM apgalvojumu, ka pieprasīto ziņu sniegšana no iestādes prasītu pārmērīgu piepūli: "Pieteicēja prasība saņemt šādu informāciju mēneša ietvaros nevarētu nekādā veidā apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības. Turklāt tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka ministrija daļēji jau sagrupē šādu informāciju."

Šajā gadījumā tiesa ir arī uzskatījusi, ka ĀM rīcība, slēpjot no sabiedrības pārstāvja nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu, ir bijusi pietiekami nopietna, lai ministrijai uzliktu par pienākumu "rakstveidā atvainoties pieteicējam par tiesību aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lēmumiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!