ĀM plāno piešķirt baltkrievu studentiem stipendijas un sniegt atbalstu patvēruma meklētājiem
Foto: F64

Ārlietu ministrija (ĀM) plāno piešķirt Latvijā studējošajiem baltkrievu studentiem stipendijas, kā arī sniegt atbalstu patvēruma meklētājiem bankas konta atvēršanā, žurnālistiem pēc koordinācijas sanāksmes sacīja ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa uzsvēra, ka šodien sanāksmē valsts pārvaldes iestādes un nevalstisko organizāciju pārstāvji vienojās par pieciem turpmāk īstenojamajiem darbiem, lai palīdzētu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

Kalniņa-Lukaševica informēja, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir tāda, ka cilvēki nesamērīgi ilgi nedrīkst strādāt. Pieprasot patvērumu cilvēki gribētu paši strādāt, nevis būt tikai "uz valsts pleciem", tādēļ no visām iesaistītajām pusēm izskanējis rosinājums noteikt, ka cilvēki varētu strādāt jau trīs mēnešus pēc patvēruma statusa iegūšanas.

Otrs ieplānotais darbs ir attiecināts uz studentiem. ĀM parlamentārā sekretāre skaidroja, ka ir studenti, kas nevar turpināt studijas dēļ represijām, tāpēc puses vienojušās, ka, lai viņus pasargātu no riskiem, studenti varēs ierasties tūlītēji, izmantojot humāno vīzu, un tad šeit uz vietas kārtotu studentu atļauju.

Viņa skaidroja, ka par šo normu plānots informēt visas augstskolas, kā arī esot vienošanās, ka šīs uzturēšanās atļaujas tiks izskatītas raiti, izveidojot operatīvu komunikācijas mehānismu starp augstskolām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Vienlaikus studentiem paredzēts piešķirt stipendiju, un par to jaunnedēļ ĀM plāno virzīt rīkojumu, vēl šogad pārdalot 6000 eiro no ministrijas budžeta, lai izmaksātu stipendijas novembrī un decembrī no Baltkrievijas ieradušajiem studentiem.

Tāpat plānots meklēt iespēju sociālos pakalpojumus, piemēram, asistenta palīdzību nodrošināt arī no Baltkrievijas ieradušajiem pilsoņiem, kuri šeit atrodas uz vīzu pamata. Proti, ĀM vēlas noteikt, ka šiem cilvēkiem pakalpojumi ir pieejami plašākā kontekstā, nekā to šobrīd paredz normatīvie akti.

Kalniņa-Lukaševica arī stāstīja, ka cilvēkiem, kas saņem patvēruma meklētāja statusu nepieciešams bankas konts, lai uzsāktu studijas vai meklētu darbu, tāpēc ar bankas sektoru tikšot pārrunāts tas, lai šīm personām nebūtu nesamērīgi šķēršļi bankas konta ieguvei, kam ir leģitīms uzturēšanās iemesls šeit.

Un kā piektais turpmāk īstenojamais darbs ir turpināt nevalstisko organizāciju praktiskās palīdzības sniegšanu. ĀM papildus ar 25 500 eiro plāno atbalstīt projektu, kura galvenais īstenotājs būs biedrība "Latvijas platforma attīstības sadarbībai". Šī biedrība kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām sniegs praktisku palīdzību cilvēkiem no Baltkrievijas.

Biedrības pārstāve Inese Vaivare žurnālistiem atklāja, ka par ši finansējumu plānots uzņemt rehabilitācijā vēl aptuveni 10 cilvēkus. Tāpat saņemtas ziņas, ka virkne brīvprātīgo un ārstu ir izdeguši, un viņiem nepieciešams izbraukt no Baltkrievijas uz divām nedēļām, un pabūt "drošībā".

Vienlaikus plānots atbalstīt baltkrievu iekļaušanos dzīvei Latvijā.

Vaivare informēja, ka biedrība strādā ar palīdzības sniegšanas organizācijām, kas atrodas Baltkrievijā. Viņa norādīja, ka 600 personas esot guvušas juridisko un praktisko palīdzību. Tāpat biedrībā organizē palīdzību rehabilitācijas posmam, palīdz patvēruma meklētājiem un cilvēkiem, kuri grib ierasties Latvijā.

"Latvijas platforma attīstības sadarbībai" arī palīdz uzturēt "Free Belarus" "Twitter" kontu, par ko biedrība guvusi atzinību no Baltkrievijas kolēģiem. Tāpat biedrība ir vākusi arī ziedojumus.

Vaivare uzsvēra, ka ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka valsts pārvaldē organizācijas rod lielāku sadarbību un palīdzību, tomēr arvien trūkstot politiskās gribas, lai atrastu risinājumus Baltkrievijas pilsoņiem sākt šeit ātrāk strādāt, ņemot vērā, ka "Latvijas patvēruma sistēma nav pārāk vilinoša".

Viņa aicināja gan Latvijas līmenī, gan starptautiskā līmenī neatbalstīt šo neleģitīmo varu, bet atbalstīt brīvprātīgo centienus un izskatīt pēc iespējas ātrāk attiecīgos likumprojektus, kas atrodas Saeimā.

Jau ziņots, ka saistībā ar palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem ĀM mudina sākt diskusijas par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētājiem Latvijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Šāds ierosinājums nāk pēc tam, kad uz problēmām, ar kurām patvēruma meklētājiem šeit nākas saskarties, norādījuši gan brīvprātīgie, kas šiem cilvēki palīdz, gan paši baltkrievi.

ĀM skaidroja, ka kopš augusta sākuma daudz kas mainīts, paātrinot gan vīzu izskatīšu no trīs dienām līdz vienai, gan arī nodrošinot cita veida atbalstu. Tomēr ministrijā arī atzina, ka ir gadījumi, kad nācies meklēt individuālus risinājumus, piemēram, domājot, ko darīt, ja Latvijā ar studenta vīzu plāno ierasties students ar bērnu, kas esot nestandarta situācija. Turklāt, ja vīzu izskatīšanas ātrums ir lielā mērā atrisināts, joprojām ir problēmas, kas sagaida pēc tam, kas gan jau ir citu ministriju kompetencē.

"Jā, ir bijušas kavēšanās, ir bijušas un ir šobrīd problēmas. Ir cilvēki, kas ir pieteikušies patvēruma meklētāja statusam un pēc tam tikai sapratuši, kamēr ir šis process, nevar strādāt, un tā ir problēma, ko arī mūsu brīvprātīgie uzrunā," norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Lai arī līdz šim diskusijas par bēgļu uzņemšanu un par migrācijas jautājumiem Latvijā bijušas ļoti grūtas, ministrijā sprieda, ka Baltkrievijas konteksts paver citu skatījumu uz šo problēmu, un, iespējams, ir laiks plašākai diskusijai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Baltkrievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form