Pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas aicinājuma Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu, valdība secinājusi, ka tā nebūtu pārskatāma un algas nebūtu jāiesaldē.
Kā ziņots, pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023. gada valsts budžetā papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Rezultātā no 2023. gada premjera alga kāpusi par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam – par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.
Portāls "Delfi" vēstīja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām, ko parakstījuši 10 434 pilsoņi. Iniciatīvas autori iesniegumā aicināja iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija – apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.
Komisija vienojās aicināt Ministru kabinetu atkārtoti izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu un līdz šā gada 15. aprīlim sniegt ziņojumu Saeimai.
Otrdien, 11. aprīlī, Ministru kabinets skatīs atbildes vēstuli Saeimas komisijai, kurā pasust, ka pašlaik ir svarīgi saglabāt reformas kopējo virzību – stiprināt hierarhisku atlīdzības sistēmu, kurā augstākā atlīdzība ir augstākajām valsts amatpersonām un pārējo amatpersonu atlīdzība ir pakārtota tam, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp varas atzariem un veidojot skaidru, saprotamu un paredzamu sistēmu, kas palīdz nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes darbu.
Vēstulē atgādināts, ka atlīdzības reformas kopējais mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, sakārtojot atlīdzības sistēmu, kas nebija mainīta kopš 2010. gada.
"Atlīdzības reforma bija nepieciešama, lai nodrošinātu tās pareizu piemērošanu, tai skaitā likvidētu piemaksas, augsti kvalificētiem speciālistiem un vadītājiem aizstājot tās ar mēnešalgu. Salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus atalgojuma eksperti norādīja uz kopējās atalgojuma tendences valsts pārvaldē kritiski zemo līmeni," skaidrots vēstulē.
Ar atlīdzības reformu tikusi novērsta atalgojuma sistēmas neprognozējamība, kuras rezultātā augsta līmeņa speciālisti un pieredzējuši vadītāji aizgāja no valsts pārvaldes. Kā piemērs atlīdzības reformas nepieciešamībai vēstulē minēta lielā nodarbināto mainība, piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB). Vidējais gada laikā amatu atstājušo personu skaits bija 33%. Pārskatot mēnešalgu apmēru BKB, 90% nodarbināto vidēji mēnešalga tika palielināta par 498 eiro jeb vidēji par 32,7%, kā arī par 50% ir samazinājies atbrīvoto nodarbināto skaits, vērtējot pret 2022. gada pirmo pusgadu.
Vēstulē arī pausts, ka atlīdzības reforma paredz uzlabot atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē atbilstoši 80% no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviest citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus.
Tāpat norādīts, ka atlīdzības reforma tika veikta arī saistībā ar Satversmes tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedumā paustajām atziņām, ka ir nepieciešams nodrošināt atlīdzības līdzsvaru starp valsts varas atzariem – tiesu varu, likumdevējvaru un izpildvaru –, nosakot vienādu mēnešalgu visām valsts augstākajām amatpersonām - Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Satversmes tiesas priekšsēdētājam, kā arī Valsts prezidentam.
Tādējādi atlīdzības reforma paredzēja atalgojuma pieaugumu visiem līmeņiem, jo valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir citas amatpersonas padotībā.
2023. gada budžetā paredzēti līdzekļi 25 261 217 eiro apmērā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu, ka no 2023. gada 1. aprīļa nodarbinātajiem mēnešalga nav zemāka par noteiktās mēnešalgu grupas intervāla minimumu.
Savukārt bāzes algas pieaugumam 2024. gadā būtu jābūt +12,4%, salīdzinot ar 2023. gadu, ko ietekmētu straujais inflācijas pieaugums un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums.
Vienlaikus vēstulē pausts, ka gadījumā, ja saglabājas lēns valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes pieauguma temps, tad attiecīgi publiskajam sektoram, kurš ir tieši atkarīgs no privātā sektora un valsts kopējās izaugsmes, tiks ierobežots kopējais atlīdzības izaugsmes temps.
Vērtējot atlīdzības reformas sākuma periodā paveikto, vēstulē secināts, ka laikposmā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. oktobrim mēnešalgas valsts tiešās pārvaldes iestādēs kopumā tika pārskatītas 31,43% no aizņemtajām amata vietām un vidējais pieauguma apmērs bija amplitūdā no 46,2 eiro līdz 981,16 eiro.
Atbilstoši iestāžu sniegtajiem datiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs lielākajai daļai nodarbināto – 26 800 - darba samaksa ir amplitūdā no 700 līdz 1500 eiro, savukārt darba samaksa virs 3000 eiro noteikta 2800 nodarbināto.
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, secināts, ka arī pašvaldību darbiniekiem atsevišķās pašvaldībās ir bijis mēnešalgu pieaugums - pat 10-13 % robežās, piemēram, Alūksnē, Ādažos, Salaspils novadā un Daugavpils pilsētā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
