Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) vēl nav izlēmis, vai kandidēs iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA atzina politiķis.
Viņš norādīja, ka "Gods kalpot Rīgai" plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR). Par savu iespējamu dalību šādās vēlēšanās Ameriks gan vēl tikai lemšot.
Tas, vai "Gods kalpot Rīgai", tāpat kā līdz šim, startētu kopā ar "Saskaņu", vēl esot atvērts jautājumus, par ko tiks lemts partijas valdes sēdē tuvāko nedēļu laikā. Kopumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu uzsākt Rīgas domes atlaišanas procedūru Ameriks vērtē kā "politiskās izrēķināšanās aktu".
Tikmēr neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās gatavojas startēt, pievienojoties kādai patlaban politiski neaktīvai partijai, nevis kādam no patlaban domē pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, aģentūrai LETA atzina frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs. Neatkarīgo deputātu frakcijā apvienojušies četri no partijas "Saskaņa" izslēgtie deputāti - Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vadims Baraņņiks un Vitālijs Dubovs.
Petrovs pauda viedokli, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums rosināt domes atlaišanu ir laba ziņa rīdziniekiem, jo jau ilgu laiku esot redzams, ka dome nevar pilnvērtīgi strādāt. Pēc viņa teiktā, NDF tuvāko trīs nedēļu laikā "varētu būt gatava sava partija", proti, frakcija plāno pievienoties kādai no jau eksistējošām, bet patlaban politiski neaktīvām partijām, šādu rīcību saistot "ar juridiskiem iemesliem". To, kura būs šī partija, Petrovs gan atklāt nevēlējās.
Kā vēstīts, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.
Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.
Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām.
Šobrīd, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.
Tomēr Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
