Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) kā amorālus vērtēja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) centienus atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās.
Pirmdien, 30. janvārī, preses konferencē pēc koalīcijas sanāksmes premjers pauda nosodījumu sporta organizācijai, kas meklē apvedceļus, lai Krievijas un Baltkrievijas sportisti kara ēnā vārētu piedalīties starptautiskās sacensībās.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka šādos apstākļos tas ir, maigi izsakoties, amorāli," vērtēja Kariņš.
Jau vēstīts, ka Āzijas Olimpiskā padome (OCA) iepriekš paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti drīkstēs piedalīties šī gada Āzijas spēlēs. Ja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem tiks dota iespēja pildīt Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas kritērijus, tad, piemēram, smaiļošanā, startējot Āzijas zonā, viņi būs ieguvēji, jo tur ir krietni zemāka konkurence nekā Eiropā.
SOK ieskatā, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Tāpat konsultāciju procesā nonākts pie secinājuma, ka nevienam sportistam nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, liegumu pamatojot tikai ar viņa pilsonību.
Kā priekšnoteikumus, lai sportisti varētu atgriezties sacensību apritē, SOK min, ka tie varētu startēt tikai kā neitrāli sportisti, nekādā veidā nepārstāvot savu valsti vai federāciju, līdzīgi kā tas ir profesionālajās sporta līgās Eiropā, ASV un Kanādā, kā arī atsevišķos individuālajos sporta veidos.
Tāpat sportisti sacensībās varētu piedalīties, ja pilnībā respektē Olimpisko hartu. Pirmkārt, tie var būt tikai sportisti, kas nav aktīvi atbalstījušu Krievijas karadarbību Ukrainā. Otrkārt, šiem sportistiem jāatbilst Pasaules antidopinga kodeksam un citiem antidopinga noteikumiem.
Gadījumā, ja sportisti neievērotu šos priekšnosacījumus, starptautiskajām federācijām un/vai sacensību rīkotājiem nekavējoties jāatstādina viņus no sacensībām, ziņojot par to SOK.
