Neskatoties uz to, ka ekonomika uzrādīs pieaugumu, bezdarba līmenis saglabāsies augsts vēl vairākus gadus, samazinoties pamazām, atzina banku analītiķi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pašlaik vērojamajā bezdarba līmeņa samazinājumā liela loma ir sezonas darbiem, kam beidzoties, bezdarba līmenis varētu nedaudz pakāpties pirmā ceturkšņa rādītāja virzienā. Jauni "antirekordi", visticamāk, sasniegti netikšot.

"Tomēr strauji uzlabojumi arī nav gaidāmi, izmaiņas bezdarba rādītājos sekos ekonomikā vērojamajai tendencei ar noteiktu laika nobīdi. Respektīvi, augstāko punktu bezdarba līmenis sasniedza tieši šī gada pirmajā ceturksnī - 20,4%, kad ekonomikā lielākais kritums jau bija aiz muguras un sāka iezīmēties pozitīvās tendences," skaidro ekonomists.

Pēc viņa teiktā, patlaban iezīmējas pretrunīgas tendences un sagaidāms, ka tuvākajos gados būs vērojama paradoksāla situācija. Nostiprinoties ekonomiskajai izaugsmei, kas varētu rādīt noturīgāku veikumu jau nākamgad, priekšplānā izvirzīsies tieši bezdarba jautājums, kas saglabāsies augsts. "Forumos tiks diskutēts par došanos emigrācijā, bet darba devēji intervijās sūkstīsies par darbinieku trūkumu. Tas saglabās savu aktualitāti vēl vairākus gadus uz priekšu, bet radušās situācijas risinājums būs meklējams izglītības sistēmas reformās - tās spējā sagatavot iedzīvotājus atbilstoši ekonomikas vajadzībām," pārliecināts ir analītiķis.

Viņaprāt, liela loma darba tirgus attīstībā būs nodarbinātības politikai jeb valsts aktīvai rīcībai, piedāvājot pārkvalifikācijas iespējas, kā arī pašu bezdarbnieku spējai rast savu prasmju pielietojumu citā profesijā, kā arī pieņemt jaunos nosacījumus darba tirgū.

Ekonomists arī akcentē, ka, pirms runāt par imigrācijas nepieciešamību, vispirms ir jārēķinās un jāuzrunā tie 44 100 cilvēki, kas ir zaudējuši cerību atrast darbu.

Arī "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš secinājis, ka bezdarba samazināšanos ir virzījis tieši nodarbinātības pieaugums, nevis aiziešana no darba tirgus, kas būtu ļoti nevēlami. Gada otrajā ceturksnī valstī vidēji strādāja gandrīz par 20 000 cilvēku vairāk nekā pirmajā ceturksnī. Nodarbināto skaitu tikai nedaudz ietekmējusi "simtlatnieku" programma, kurā iesaistīto skaits ceturkšņa laikā pieaudzis tikai par 700 cilvēkiem.

"DnB Nord banka" sagaida, ka trešajā ceturksnī bezdarba kritums būs straujāks, jo aizvadītā ceturkšņa rezultātu vēl ietekmēja apstāklis, ka pirmā ceturkšņa sākumā bezdarba līkne vēl bija augšupejoša. Viņš prognozē, ka trešajā ceturksnī bezdarbs būs samazinājies par apmēram 1,5%.

"Tomēr bezdarbnieku skaits joprojām ir ļoti liels, un tā būs sāpīga problēma vēl vairākus gadus. Lielu devumu bezdarba samazināšanā, nenoliedzami, var dot iekšzemes pieprasījuma aktivizēšanās, mājsaimniecībām aktīvāk tērējot naudu un izmantojot jau atkal daudz plašākās aizņemšanās iespējas. Taču līdz galam šo problēmu var atrisināt tikai strukturālas pārmaiņas ekonomikā, pieaugot eksporta nozaru īpatsvaram," pauž Strautiņš.

Pēc viņa sacītā, cik tieši liels ir nepieciešamais darba vietu skaits, pateikt ir ļoti grūti, taču kompetento valsts iestāžu vērojumi liecina, ka apmēram ceturtā daļa reģistrēto bezdarbnieku faktiski strādā. "Jādomā, ka daudzi no viņiem nevēlas atklāt savu statusu arī darbaspēka apsekojuma aptaujas veicējiem, jo bažījas iekulties nepatikšanās, uztverot visas valsts iestādes kā vienotu veselumu un nejūtoties pārliecināti par aptauju anonimitāti. Tāpēc ne reģistrētais bezdarbs, ne darbaspēka apsekojuma uzrādītais darba meklētāju īpatsvars nav uzskatāmi par precīziem patiesā bezdarba līmeņa rādītājiem," atgādina analītiķis.

Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 225 800 darba meklētāju jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Salīdzinājumam - gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju skaits bija sasniedzis 235 400 un to īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos veidoja 20,4%.

Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā otrajā ceturksnī ir palielinājies. Pērn otrajā ceturksnī darbu meklēja 199 700 cilvēku un to īpatsvars bija 16,7%,

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 22,7% un 16,2%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada otrajā ceturksnī valstī bija 16,5%.

Divas piektdaļas (93 800 jeb 41,6%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes - par 45 600.

Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada otrajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 195 000 jeb 86,4% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 182 200 un 91,2%.

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Kopumā gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 3,1%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form