Analītiķi: pensionēšanās vecuma celšana ir neizbēgama un 65 gadu robežu varētu sasniegt arī ātrāk, nekā plānots
Foto: F64

Latvijā pensionēšanās vecuma palielināšana ir neizbēgama, aģentūrai BNS atzina banku analītiķi, vienlaikus pieļaujot, ka pašlaik paredzētais pensionēšanās vecuma palielināšanas process tiks paātrināts un 65 gadu robeža tiks sasniegta ātrāk nekā 2025.gadā.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS sacīja ‒ tas, ka pensionēšanās vecumu sāks palielināt 2014.gadā, ir pats svarīgākais. "Bija šis process jāiesāk, nevis jāturpina vilcināties. Lai tas notiktu, Labklājības ministrijai bija jāpiekrīt, ka pensionēšanās vecums tiks celts lēnāk, bet es pieļauju, ka pensionēšanās vecuma celšanas process vēlāk tiks paātrināts un līdz 65 gadu robežai mēs nonāksim ātrāk nekā 2025.gadā," viņš norādīja.

Strautiņš pieļāva, ka pāris gadu šā procesa sākumā pensionēšanās vecumu tiešām varētu celt lēnāk, jo darba iegūšanas iespējas cilvēkiem vecumā pēc 60 gadiem uzlabosies pakāpeniski. "Domāju sākotnēji tā vēl daudziem būs problēma, bet, tuvojoties 2020.gadam, darbu varēs atrast gandrīz jebkura vecuma cilvēki. Īpaši arī nešaubos par to, ka neatkarīgi no tā, vai 65 gadu slieksnis tiks sasniegts 2025.gadā vai drusku ātrāk, pensionēšanās vecuma paaugstināšana tiks turpināta, pat neiepauzējot. Nav nekāds noslēpums, ka valstīm ar zemu dzimstību, kā Latvijai, pensionēšanās vecums galu galā būs jāpaceļ līdz apmēram 70 gadiem, ja vien vēlamies nodrošināt vairāk nekā tīri simbolisku pensiju līmeni, kā arī nenospiest strādājošo paaudzi ar pārmērīgiem nodokļiem, kas turklāt būtu tikai īslaicīgs risinājums, jo veicinātu emigrāciju un varētu novest pie pilnīga sistēmas sabrukuma," pastāstīja Strautiņš.

Viņš arī uzsvēra, ka pensionēšanās vecuma celšana pati par sevi nav nekas patīkams, taču tas ir svarīgs signāls sabiedrībai par to, ka tās dzīvesveids nav ilgtspējīgs. "Stāstīt, ka viss ir kārtībā, un neko nemainīt ir taisnākais ceļš uz nekurieni," teica Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts aģentūrai BNS sacīja, ka pensionēšanās vecuma palielināšana ir neizbēgama, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, ko raksturo dzīves ilguma palielināšanās un zema dzimstība.

"Līdz ar to, ja netiek veiktas radikālas strukturālās reformas (izglītībā, medicīnā, ēnu ekonomikas samazināšanā), kas diezgan strauji kāpinātu ienākumu līmeni, ir tikai divas iespējas – samazināt pensijas apmēru vai arī palielināt pensionēšanās vecumu. Saeima izvēlējās pēdējo. Vai ar to būs pietiekami 2025.gadā, vēl ir grūti spriest, jo dzimstības bedre pamazām tikai pieņemas dziļumā. Tās ietekme uz sociālo budžetu būs jūtama vairākus gadu desmitus, pat tad, ja dzimstība strauji atjaunosies pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu līmenī. Arī Latvijas ienākumu līmenis būs cits, un ļoti cerams, ka tad eiro zonas krīze jau būs tālā pagātnē," klāstīja Stikuts.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada ik gadu pa trim mēnešiem, līdz 2025.gadā tiek sasniegti 65 gadi. Pašreiz pensionēšanās vecums ir 62 gadi.

Comment Form