Foto: Privātais arhīvs

Šajā darbā svarīgi ir elpot. Kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brīvprātīgie dodas palīgā uz Covid-19 analīžu veikšanas teltīm, arī viņi ir pilnā aizsargtērpā – kombinezonā, ar cimdiem, masku, brillēm vai aizsargstiklu, kas nedaudz apgrūtina tik ierasto svaiga gaisa uzņemšanu plaušās. Portāla "Delfi" aptaujātie brīvprātīgie atzīst, ka grūtības ir visur, bet pie tām var pielāgoties, jo šoreiz svarīgāk ir būt tur un sniegt savu artavu cīņā pret jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību Latvijā.

Ņemot vērā lielo NMPD darbinieku noslodzi, palīgā tiek aicināti brīvprātīgie – medicīnas studenti. Šobrīd NMPD palīdz jau vairāk nekā 40 brīvprātīgie. Lielākā daļa no viņiem ir medicīnas studenti no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas jomas fakultātēm, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes, kā arī no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes, portālam "Delfi" norādīja NMPD pārstāve Arita Freimane.

Freimane informēja, ka studenti galvenokārt palīdz mobilajās Covid-19 analīžu veikšanas teltīs, nodrošinot darbu ar dokumentiem un palīdzot pacientiem aizpildīt reģistrācijas anketas pirms analīžu veikšanas. Savukārt 15 topošie mediķi nodrošina darbu zvanu centrā (8303), reģistrējot pacientus Covid-19 analīžu veikšanai.

Portāls "Delfi" sarunājās ar trim NMPD brīvprātīgajiem, kuriem šī bija pirmā pieredze darbā dienestā.

"Tas ir mans pienākums – palīdzēt"

LU Medicīnas fakultātes ārstniecības 3. kursa students Maksims Jakovenko atcerējās pēc Zolitūdes traģēdijas televīzijā redzēto interviju ar ārstu, kurš stāstīja, ka daudzi ārsti, redzot ziņās, kas ir noticis, paši pēc savas iniciatīvas savās brīvajās dienās ieradās slimnīcā, lai palīdzētu. "Toreiz tas man likās iedvesmojoši un iekrita atmiņā," norāda Maksims, piebilstot, ka ir medicīnas students un arī viņam doties palīgā šajā situācijā "likās tīri dabiski".

Daniils Žukovs ir RSU Medicīnas fakultātes 4. kursa students. Puisis vēlas savu nākotni medicīnā saistīt ar jomu, kuras uzmanības centrā ir cilvēka centrālā vai perifērā nervu sistēma. Tagad viņš domā par neiroloģiju, bet iepriekš ir bijušas domas arī par psihiatriju. Saistībā ar šā brīža situāciju jaunietis sācis vairāk interesēties arī par infekcijas saslimšanām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!