Ančāns izmisīgi cīnās pret politisko korupciju Latvijā; valsts aparāts – klusē  (138)

Valsts iestādes, kuru atbildību šāda veida likumpārkāpumā saskata Ančāns un pie kurām viņš vērsies ar iesniegumiem, viņam atbildējušas veidā, kas pašu iesniedzēju aizskāris un ko viņš uzskata, citējot eksprezidenti Vairu Vīķi - Freibergu, par "čakarēšanu" - atrakstīšanos un nevēlēšanos jautājumā iedziļināties un uz to atbildēt pēc būtības.

Ančāns portālam "Delfi" stāsta, ka viens no pēdējiem, pie kā viņš vērsies ar iesniegumu, ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš gan savu situācijas redzējumu 2014.gadā bija izklāstījis arī iepriekšējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lūdzot izvērtēt Satversmes tiesas (ST) lēmumus, kas trīs reizes viņam atteikusi lietas ierosināšanu, kā arī vērtēt, kā tas saskan ar pasaulē atzītiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem. No iepriekšējā prezidenta kancelejas Ančāns saņēmis, kā pats saka, "atrakstīšanos".

Ar likumu atļautā politiskā korupcija

Ja politiskā organizācija vai apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz CSP publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos eiro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju iepriekšējās domes (padomes) vēlēšanās.

Ančāns uzsver, ka šī norma neatbilst Satversmei, jo tieši ar to tiek atļauta politiskā korupcija, jo pašvaldību vēlēšanu laikā politisko varu iespējams "nopirkt par naudu", proti, konkrētai organizācijai iespējams sakoncentrēt finanšu līdzekļus no citām pašvaldībām, kur tā pārstāvēta, vienā pašvaldībā, kurā ir lielāks šīs partijas atbalstītāju skaits.

Izdevumu summēšana un tas, ka tie netiek atdalīti katrā pašvaldībā atsevišķi, dod iespēju tām partijām, kas piedalās visu vai daudzu pašvaldību vēlēšanās, priekšvēlēšanu kampaņai iztērēt nesamērīgi lielas summas, kas nostāda šīs partijas daudz labvēlīgākā situācijā par pārējām.

Viņš ir pārliecināts, ka politisko korupciju iniciējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), jo tas ierosinājis konkrētos likuma grozījumus, atbalstījusi Ģenerālprokuratūra un akceptējis Saeimas Juridiskais birojs.

Vēlēšanās neveicas

Lai šo situāciju mainītu, Ančāns gan lūdzis skaidrojumus KNAB, Ģenerālprokuratūrai, kā arī vairākkārt vērsies ar pieteikumiem Satversmes tiesā (ST) - gan viņa vadītās partijas "Mūsu zeme" vārdā, gan kā privātpersona. Pirmajā gadījumā tiesa pēc partijas pieteikuma ierosināt lietu atteikusies, norādot, ka pirms iesnieguma iesniegšanas ST nav izmantoti visi vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļi, proti, nav arī izmantota iespēja tiesā apstrīdēt Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu, ar kuru apstiprināti 2013.gada 1jūnijā notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

Šajās vēlēšanās "Mūsu zeme" un Ančāns startēja Jūrmalā, taču domē netika. Pašvaldību vēlēšanās kūrortpilsētā uzvarēja Zaļo un zemnieku savienība. Pēc domes vēlēšanām Ančāns partijas vārdā sarakstījās ar Ģenerālprokuratūru, norādot, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir ievērojis iepriekšminēto partiju finansēšanas likuma normu un tajā noteiktos ierobežojumus, bet pārējās partijas to esot pārkāpušas. Šādi esot pieļauta nevienlīdzība finanšu līdzekļu izmantošanā un samazinājušās "Mūsu zemes" kandidātu iespējas tikt ievēlētiem konkrētajā pašvaldībā.

Ančāna pārstāvētais politiskais spēks iepriekš startēja arī Saeimas vēlēšanās, taču netika arī parlamentā. Pēc šīs neveiksmes kopā ar trim citām partijām arī "Mūsu zeme" vērsās Augstākās tiesas (AT) Senātā, lūdzot atcelt 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Senāts gan konstatēja, ka vēlēšanās ir pieļauti pārkāpumi, taču atzina - tie nav bijuši tik būtiski, lai vēlēšanu rezultātus atceltu. Tomēr Senāts pieņēma blakus lēmumu, kas tika adresēts Ministru kabinetam. Tajā tika norādīts uz nepieciešamību izveidot skaidru un nepārprotamu, modernai demokrātiskai valstij atbilstošu vēlēšanu norises kontroles mehānismu, lai nodrošinātu Satversmē noteikto principu ievērošanu. Kā portālam "Delfi" uzsver Ančāns, tas līdz šim vēl nav izdarīts.

Arī savos iesniegumos viņš norāda, ka apstrīdēt 2013.gada pašvaldību vēlēšanu rezultātus "Mūsu zeme" nav varējusi, jo nav izpildīts iepriekšminētais Senāta blakus lēmums, proti, nav radīts vēlēšanu norises kontroles mehānisms.

Pēc 2013.gada pašvaldību vēlēšanām Ančāns lūdza KNAB sniegt skaidrojumu par priekšvēlēšanu izdevumu sadalījumu. KNAB savā atbildē pieskaras ZZS tēriņiem, uzsverot, ka ZZS bija iesniegusi savus sarakstus vēlēšanām vairākās pašvaldībās, līdz ar to kopējo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, ko ZZS drīkstēja iztērēt priekšvēlēšanu aģitācijai, veido visu šīm domēm (padomēm), kurās ZZS bija iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus, noteikto priekšvēlēšanu izdevumu limitu kopsumma.

KNAB arī atbildējis: "ievērojot jūsu iebildumus par to, ka pastāvošā likumdošana neveicina demokrātiju un neatbilst cilvēktiesību normām, informējam, ka jums ir tiesības vērsties ST". Vēl citā 2013.gada atbildē Ančānam, ko parakstījusi toreizējā priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, Ančāns informēts, ka "priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, ko politisko partiju apvienība ZZS bija tiesīga iztērēt priekšvēlēšanu aģitācijai Jūrmalas pilsētas pašvaldībā pārsniedz Jūrmalas pilsētai noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru 6418,42 lati, Šis limits būtu spēkā gadījumā, ja ZZS būtu iesniegusi savus deputātu sarakstus tikai Jūrmalas pilsētas pašvaldību vēlēšanās".

Strīķes parakstītajā atbildē teikts, ka Ančāna norādītā informācija gan tiks ņemta vērā, pārbaudot vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas. Arī KNAB Ančānam norādījis, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks bija tiesīgs pašvaldību vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēt CVK triju darba dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Uz jautājumu, kāpēc Ančāns nav vērsies CVK, viņš portālam "Delfi" konkrētu atbildi nesniedz.

Savukārt no ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības prokurora Agņa Pormaļa parakstītās atbildes izriet - konkrētā partiju finansēšanas likuma un tajā noteikto ierobežojumu ievērošanu kontrolē KNAB, kas Ančānam jau sniedzis skaidrojumu un informējis par tiesībām vērsties ST ar attiecīgu pieteikumu.

Satversmes tiesa atsaka trīs reizes

ST Ančānam lietas ierosināšanu atteikusi trīs reizes. Viņš konstitucionālajā tiesā sūdzējās gan partijas vārdā, gan kā privātpersona. Viņš lūdza atzīt iepriekšminēto Politisko partiju finansēšanas likuma normu par neatbilstošu gan Satversmei, gan ES tiesību normām. ST arī tad atteica lietas ierosināšanu, norādot, ka Ančāns nav ievērojis procesu un, pirms vērsties ST, kā arī nav pierādījis, kā šī likuma norma aizskar viņa kā privātpersonas pamattiesības.

Šo 2014.gada 7.marta lēmumu Ančāns lūdza vērtēt tiesībsargam, aicinot viņu izvērtēt, ka šis lēmums saskan ar "pasaulē atzītiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem par vispārējām, brīvām un vienlīdzīgām vēlēšanām".

Tiesībsarga birojs atbildē norādīja, ka nevērtēs ne ST lēmumu, ne arī analizēs apstrīdēto partiju finansēšanas faktu. Tiesībsarga birojs Ančānam izskaidrojis mehānismu, kādā konkrētās situācijās iesniedzamas un izskatāmas sūdzības, kā arī uzsvēris - ja Ančāns uzskatījis, ka vienas partijas priekšvēlēšanu laikā pašvaldību vēlēšanās pieļautie pārkāpumi ir ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem, tad viņam tas bija jāapstrīd likumā noteiktajā kārtībā, proti, CVK. Bet, ja politiķis uzskatījis, ka viņam nav pieejams cits efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms, tad viņam sūdzība ST bija jāiesniedz sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.

Tāpat ST atteikumu ierosināt lietu Ančāns lūdza izvērtēt ne tikai tiesībsarga birojam, bet arī Saeimas Juridiskajam birojam, Tieslietu ministrijai, kā arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Atbildēs šīs iestādes un amatpersonas norādījušas - nav to kompetencē vērtēt ST lēmumus pēc būtības, jo tas, kā norādīts Ministru prezidenta biroja atbildē "pārkāptu Satversmē nostiprinātos varas dalīšanas un tiesu neatkarības principus".