Valstī jau izveidojusies tāda tradīcija, ka, mainoties valdībām un nākot amatā jaunam īpašo uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās, valdība paziņo par jaunām idejām pašvaldību reformas lietās. Jānis Krūmiņš šajā ziņā ilgu laiku bija aizdomīgi kluss, ja neskaita alkohola tirdzniecības un prostitūtu pakalpojumu sniegšanas jautājumus. Taču uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām — bāc — jauns projekts: Latvijā jābūt 102 pašvaldībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lai pieņemamāka būtu šī, apspriešanai pamesta vēl otra ideja, ka varētu pietikt arī ar 26 pašvaldībām, plus dažas lielās pilsētas. Kārtējo reizi jāatkārtojas, ka nez cik jau visādi projekti un to apspriešanas bijušas. Valdības pēdējās idejas gan izceļas ar īpašu radikālismu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Saeima taču pieņēma pat īpašu likumu par administratīvi teritoriālo reformu, paredzot to veikt pakāpeniski, šķiet, vismaz līdz 2004. gadam. Pat ņemot vērā, ka esmu reformas piekritējs un pretēji sabiedriskajam noskaņojumam uzskatu, jo ātrāk tas notiks, jo labāk, šāds valdības solis tikai vairo neuzticību valsts varai. Vienreiz taču likumdevējs pateica, kā notiks reforma. Kāpēc tāda nekonsekvence? (Toreiz ministrs paziņoja par ātro scenāriju, saskaņā ar kuru reforma jāīsteno 2002.—2003. gadā. — Autora piezīme 18.01.02.)

Vai lielajiem politiķiem tik ļoti nagi niez to Latvijas karti sazīmēt un pārkārtot? Lai gan, no otras puses — kāda starpība, vai tas notiek dažus gadus agrāk vai vēlāk, un bez zināmas pātagas uzsišanas pats no sevis tas vezums tiešām kustēsies lēni vai nekustēsies nemaz. Tikai visā šajā reformkustībā valdība pieļauj daudz paviršību. Pati galvenā, kā padomjlaikā teica — nav darba ar masām. Līdz šim reformisti vairāk strādā ar pašvaldību amatpersonām, bet tādai rīcībai nevar būt efekta, ja vien šiem cilvēkiem nepiedāvā labāku amatu par esošo. Savukārt uz iedzīvotāju konkrētu jautājumu, kāds mums labums no pašvaldību apvienošanas, ir vispārīgas atbildes, kā — nākotnes vārdā. Taču pēdējā gadsimtā tik daudz nejēdzību nākotnes vārdā noticis, ka šāds arguments rada gluži pretēju reakciju.

Patiesībā sabiedrības pārvalde, un šī reforma tiešā veidā skars sabiedrības pārvaldi, ir ļoti delikāts jautājums. Visi taču vēlas, lai sabiedrības pārvalde būtu rīcībspējīga, savu iedzīvotāju intereses aizstāvēt varoša, komfortablus dzīves apstākļus nodrošinoša utt., un ne pārāk dārga nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā tā, kā jau birokrātija, cenšas pašsaglabāties. Tāpēc ir naivi lūgt pašvaldībām: esiet tik labas un apvienojieties! Jāprasa iedzīvotājiem: ietekmējiet vietējās varas pārstāvjus! Bet kāpēc? Iedzīvotājiem nepietiek ar Krūmiņa argumentu — vai pašvaldības būs mazas un nīkulīgas, vai lielas un attīstīties varošas. Katram konkrētas pašvaldības konkrētam iedzīvotājam interesē konkrētas lietas. Ja nebūs izskaidrošanas, jaunais projekts izrādīsies tikai kārtējais reformbums. Tuvojas taču Saeimas vēlēšanas, kad ar valdības kritiku varēs nopelnīt daudz balsu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form