Lielbritānijā pēc referenduma uzplaiksnījušie uzbrukumi viesstrādniekiem un imigrantiem izraisījuši pretreakciju - daļa angļu, kas ir šokēti par savu tautiešu negatīvo attieksmi, pēdējās dienās izvērsuši kampaņas imigrantu aizstāvībai. To izjutuši arī Anglijā dzīvojošie latvieši, sestdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
No sociālā tīkla "Facebook" domubiedru grupas, kurā apkopotas naida noziegumu pieredzes, noprotams - neiecietīgie angļi lielākoties vēršas pret imigrantiem no Polijas, Rumānijas un cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu. Taču ir atsevišķi gadījumi, kuros iesaistīti latviešu imigranti.
"Kaimiņš uzreiz pateica pēc referenduma - nu tad beidzot visi šitie f* "foreineri" brauks mājās. Pirmais lielais šoks bija, kad man bērnam skolā no bērnu puses tika pateikts - viņai jākrāmē mantiņas un jābrauc prom tūlīt pat," komentē Anglijā dzīvojošā Līga Pāvule.
Līga ir pārsteigta, ka savu negatīvo attieksmi pret imigrantiem jau dažas nedēļas pirms referenduma sāka paust britu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, izrādot nevēlēšanos palīdzēt nokārtot dokumentus.
"Bet man visvairāk sāp, ka tieši valsts iestādēs tā attieksme šausmīgi izmainījās. Šausmīgi. Es nevarēju saprast, nu kāpēc jūs runājat ar mani tā, kāpēc jūs pret mani tā rīkojaties. Speciāli tiek darīts tā, lai mūsu dzīve te būtu vēl grūtāka," secina Līga.
Tikmēr Anglijā dzīvojošais Sandis Dzerkalis tūlīt pēc referenduma izjutis darba aģentūru nepatīkamo attieksmi.
"Darba aģentūrā sākām telefonsarunu par darba iespējām noliktavā, un pirmais jautājums bija, vai es esmu no Eiropas Savienības. Atbildēju, ka jā. Turpināju teikt, ka Anglijā esmu jau septiņus gadus, bet nepaspēju, aģentūrā nometa klausuli. Zvanīju atkal. Ignorēja. Tieši tādu pašu attieksmi izjuta arī poļu paziņa," stāstīja Sandis.
Tiesa gan, sociālajos tīklos lasāmie latviešu ieraksti liecina, ka liela daļa tautiešu jūtoties droši, ikdienā nejūtot angļu attieksmes pasliktināšanos. Arī atsevišķu latviešu biedrību vadītāji Anglijā nezināja naida runas gadījumus. Tāpat neviens nav sūdzējies Latvijas vēstniecībā Londonā.
Vairāki latvieši uzsver, ka tagad jau notiek gluži pretējais. Briti, kuriem kauns par savu tautiešu naida runu, sākuši kampaņas imigrantu aizstāvībai. Piemēram, briti pie krūtīm liek piespraudi kā atpazīšanas zīmi, lai imigranti draudu gadījumā droši var nākt klāt un lūgt palīdzību. Tāpat ir briti, kas saviem imigrantu kaimiņiem sūta atbalsta vēstules un dāvā ziedus, liekot justies vēlamiem. Arī britu darba devēji ir rīkojušies.
"Viesnīcā, kurā es strādāju, lielākā daļa ir iebraucēju, un pēc "Brexit" menedžeris teica, ka lepojas, ka esam pie viņiem. Lika mums saprast, ka esam vēlami, lai mēs nesatraucamies, ka darbā nekādu izmaiņu nebūs un nevienam ne uz kurieni nebūs jābrauc. Viņš teica, ka viņš nezinot, ko darītu, ja mēs pēkšņi vienā dienā visi tagad sakrāmētu koferus un aizbrauktu," komentē Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.
Jorkšīras iedzīvotāja Ilona savukārt min, ka viņas menedžere uzrakstījusi, ka cerot, ka ar viņu nav nekas nelabs noticis. "Viņa ļoti atbalsta gan manu ģimeni, gan mani. Viņai arī kauns, ka viņas tautieši tā rīkojas ar iebraucējiem," atzina Ilona.
Lai parādītu, ka Austrumeiropas imigranti ir nozīmīgi Lielbritānijas ekonomikai, pirmdien notiks ģenerālais streiks, kurā visi imigranti no Austrumeiropas, tostarp Latvijas, ir aicināti neierasties darbā, protestējot pret britu naidīgo attieksmi pret iebraucējiem.
