Skolēna dzīvē šie nav tikai statistikas dati par situāciju kopumā vai cipari atestātā, tās var būt arī būtiskas korekcijas viņa iepriekš izplānotajā dzīvē un karjerā, piemēram, ja eksāmena darba labotāja kļūdas dēļ matemātikas izcilniekam ārvalsts augstskolas vietā nākas izvēlēties vietējo universitāti.
"Manu dzīvi tas noteikti ir mainījis – uz labo vai slikto pusi, redzēsim, bet šobrīd mēģināšu dzīvot, kā ir," tā portālam "Delfi" atzīst šī stāsta varonis Jānis. Viņa matemātikas eksāmena rezultāts pēc apelācijas mainījās no 74 uz 100%. Pirms sarunas vienojāmies, ka viņa vārds šajā rakstā būs mainīts, netiks minēta arī skola, kurā viņš mācījās. Taču "Delfi" guva skaidrojumu par rezultātu vērtējumu – Valsts izglītības satura centrs (VISC) atklāja, kādēļ eksāmena darba vērtētāji sākotnēji to bija novērtējuši tik ļoti atšķirīgi.
Cik daudz vispār pēdējos desmit gados bijis apelāciju, vai apstrīdēšanas procesu var saukt par draudzīgu jauniešiem, un kāda ir eksāmenu vērtētāju atbildība – to "Delfi" jautāja par eksāmenu rezultātiem atbildīgajai iestādei. Kāpēc tik maz skolēnu iesniedz eksāmenu rezultātu apelāciju, savās pārdomās ar portālu dalījās skolēni.
Matemātika vienmēr ir bijusi Jāņa stiprā puse – viņa vidējā atzīme vidusskolā bija desmit šajā priekšmetā. Viņš arī mācījās prestižā Rīgas skolā, kurā ir atzīstami vidējie rezultāti matemātikā. "No pamatskolas, kādas piektās klases, es piedalos valsts olimpiādēs. Nākotni, visticamāk, saistīšu ar programmēšanu, kur arī ir daudz matemātikas," sarunā ar portālu "Delfi" sacīja Jānis.
