ANO: bagātības sadalījums Latvijā ir starp vismazāk vienlīdzīgajiem ES valstu vidū
Foto: LETA

Bagātības sadalījums Latvijā ir starp vismazāk vienlīdzīgajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, un jebkuriem pasākumiem, kas veicina ekonomikas izaugsmi un stabilizāciju, jābūt vērstiem uz izaugsmi, no kuras vislielāko labumu iegūtu tieši nabadzīgākās un mazāk aizsargātās cilvēku grupas, piektdien žurnālistiem stāstīja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) neatkarīgais eksperts Sefas Luminas.

Latvija ir atguvusi zināmu ekonomisku stabilitāti, bet tas noticis uz iedzīvotāju rēķina, un ir radījis neparedzētas sociālās sekas ar kurām valdībai šobrīd ir pienākums tikt galā, norādīja Luminas.

Viņš atzīmēja, ka vizītes laikā ar bažām ir ievērojis vairākas sociālekonomiskas problēmas, kurām ir jāpievērš tūlītēja uzmanība. Tās ir - augstais bezdarba līmenis, nabadzības pieaugums, augsta emigrācija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, iedzīvotāju novecošana, nepietiekams atbalsts daudzbērnu ģimenēm, augošais pašnāvību skaits un cilvēku tirdzniecība, kā arī nepietiekami kapitālieguldījumi jaunu darba vietu radīšanā.

Nodarbinātība kopš 2010.gada ir palielinājusies par aptuveni 70 000, bet bezdarbs saglabājas augsts. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vērtējuma, oficiālais bezdarbs Latvijā atrodas 14,4% līmenī jeb tie ir 165 000 cilvēku no aptuveni pusotra miljona liela darbaspēka, kā rezultātā Latvijā ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Eiropā.

Luminas norādīja, ka nepietiekamiem ienākumiem ir tieša negatīva ietekme uz cilvēktiesībām, tostarp pienācīgiem mājokļiem, pārtiku, veselības aprūpi un izglītību. Viņš aicina valdību īpašu uzmanību pievērst neaizsargāto grupu vajadzībām, lai nodrošinātu, ka taupības un citi pasākumi tās nesamērīgi neskartu.

Kopš stabilizācijas pasākumiem Latvijas ārējais parāds ir ievērojami palielinājies un pašlaik varētu pārsniegt 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt 2014.gadā un 2015.gadā Latvijai no kopējā parāda summas būs jāatdod 1 miljards eiro (703 miljoni latu). Luminas atzīmēja, ka, ņemot vērā to, ka spēja atdot parādu ir atkarīga no ienākumiem un ieņēmumu bāze Latvijā ir sašaurinājusies lēnās ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības krituma rezultātā, atmaksāt šo sumu Latvijai nebūs viegli, un viņš cer, ka valdība šo jautājumu spēs atrisināt, vēl vairāk nesamazinot tēriņus.

Luminas izteica atzinību valdībai par to, ka jau ir ieviesti dažādi sociālās drošības pasākumi, kas mazina krīzes atstāto seku ietekmi uz vismazāk aizsargāto grupu cilvēkiem, tostarp sieviešu, bērnu, pensionāru un invalīdu, dzīves apstākļiem. Kā dažus no šiem pasākumiem viņš minēja bezmaksas veselības aprūpi cilvēkiem ar nepietiekamiem ienākumiem, garantētos minimālos ienākumus un pabalstus mājokļu apmaksai un braukšanai sabiedriskajā transportā.

Preses konferences noslēgumā ANO pārstāvis sacīja, ka viņa vizīte Latvijā nav rutīnas darbs, bet gan sirds darbs, un mērķis nav valstij sniegt aizrādījumus, bet palīdzēt uzlabot cilvēku dzīves līmeni.

Šodien noslēdzas neatkarīgā eksperta vizīte Latvijā un pilnu ziņojumu par apmeklējumu Latvijā viņš iesniegs ANO Cilvēktiesību Padomei 2012.gada jūnijā.

Jau ziņots, ka Lumina Latvijā viesojas no 14.maija, lai vērtētu ārējā parāda sloga un globālās ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu un attīstību Latvijā. Tāpat vizītes laikā tiek vērtēti Latvijā sasniegtie ANO tūkstošgades attīstības mērķi, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Viņš norādīja, ka izskatīs pasākumus, kas veikti ar mērķi stabilizēt Latvijas ekonomiku finanšu krīzes laikā un nodrošināt starptautisko finanšu saistību izpildīšanu, ņemot vērā reģionālās finansiālās grūtības un uzsverot nepieciešamību rast līdzsvaru starp taupības pasākumiem un cilvēktiesību ievērošanu, dodot prioritāti valsts pienākumiem cilvēktiesību jomā.

Lumina tikās ar valsts amatpersonām un starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, tostarp finanšu institūcijām, un konsultējās arī ar sabiedrības pārstāvjiem un akadēmiķiem.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form