Foto: DELFI
ANO Cilvēktiesību komiteja pasludinājusi lēmumu lietā "Raihman pret Latviju", nospriežot, ka pieteikuma autora vārda un uzvārda grozīšana oficiālos dokumentos ir patvaļīga iejaukšanās privātajā dzīvē, kas pārkāpj Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17.pantu.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine vēstīja, ka ANO Cilvēktiesību komiteja pasludinājusi savu viedokli, ar kuru konstatēja pakta pārkāpumu, un šis viedoklis ir galīgs un nav pārsūdzams. Taču viedoklis nav juridiski saistošs, jo tam ir ieteikuma raksturs.

Kā informēja ANO Latvijas Cilvēktiesību komitejā, pieteicējs, bijušais Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Leonīds Raihmans (Leonid Raihman), 2004.gadā vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu atļaut izmantot vārdu un uzvārdu oficiālos dokumentos bez latviskās galotnes "s". Iestādes atteikumu viņš pārsūdzēja tiesā, bet nesekmīgi.

Pēc procesa pabeigšanas visās Latvijas tiesu instancēs 2007.gadā tika iesniegts pieteikums ANO Cilvēktiesību komitejā, kas 28.oktobrī nosprieda par labu pieteicējam. ANO Cilvēktiesību komitejā pieteicēju pārstāvēja jurists cilvēktiesību jomā Aleksejs Dimitrovs.

ANO Cilvēktiesību komitejas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Latvijas Cilvēktiesību komiteja pauž cerību, ka jau tuvākajā laikā Saeima pieņems nepieciešamos grozījumus Valsts valodas likumā, lai nodrošinātu iespēju norādīt citu valodu vārda un uzvārda oriģinālformu oficiālos dokumentos.

Savukārt Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Reine atzīmēja, ka ANO Cilvēktiesību komiteja pasludinājusi savu viedokli, ar kuru konstatēja pakta pārkāpumu, taču viedoklis nav juridiski saistošs, jo tam ir ieteikuma raksturs.

Reine skaidroja: komiteja ir pateikusi, ka personvārdu transliterācija, kuras rezultātā personvārdi piedzīvo kādas izmaiņas no to oriģinālās formas, kurām pati persona nav piekritusi, ir pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pārkāpums. Tagad Latvijai jāizlemj un būs jāsniedz informācija ANO Cilvēktiesību komitejai par pasākumiem, kādi būtu veicami šī lēmuma īstenošanai.

Šajā gadījumā būtu jāizvērtē, vai un kādā veidā Latvija būtu gatava vairāk individualizēt pieeju personvārdu atveidošanā oficiālajos dokumentos, ieskaitot ieinteresētās personas viedokļa vietu šajā procesā, skaidroja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!