Viņa norādīja, ka viesnīcas vadība pieņēmusi lēmumu atteikt telpas konferences rīkotājiem un par to informēti arī policijas pārstāvji.
"Latvijas Antinacistiskā komitejas" pārstāvis Josifs Korens apstiprināja, ka ar viņu ir sazinājies minētās viesnīcas direktors, kurš norādījis, ka pieņemts lēmums par atteikumu konferences rīkošanai. Taujāts vai svētdien iecerētā konference notiks, Korens atbildēja apstiprinoši. "Konference noteikti būs. Ir arī izsūtīti ielūgumi ārzemju vēstniecībām, ja Latvija grib tādu imidžu. Konferences norises vieta būs zināma tad, kad apspriedīsim izveidojušos situāciju ar kolēģiem," viņš teica.
Iepriekš paziņojumā medijiem komiteja norādīja, ka tai "atkal viesnīcas atteikušas telpas konferences rīkošanai". Paziņojumā teikts, ka telpas netiek piešķirtas, jo viesnīcas esot saņēmušas norādījumus telpas neizīrēt un neizmitināt konkrētus cilvēkus.
Konferences datums bija noteikts dienu pirms 16.marta.
16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā "Waffen SS", kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli "Waffen SS" bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.
Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres dienā tādējādi ir nacisma slavināšana.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika lietots, lai apietu šo konvenciju.
Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, paskaidro ministrija.
