Svētdien Pasaules Tirdzniecības centrā notika konference "Nākotne - bez nacisma", kurā pulcējušies vairāk nekā 200 klausītāju.
Konferencē piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka (PCTVL), EP deputāts no Itālijas Džuljeto Kjeza, Somijas Antifašistiskās komitejas pārstāvis Johans Bekmans, žurnālists no Krievijas Maksims Ševčenko, kā arī Ukrainas parlamenta deputāte Alla Aleksandrovskaja.
Konferences dalībnieki norādīja, ka vairāki citi cilvēki, kuri vēlējušies piedalīties šodienas pasākumā Rīgā, to neesot varējuši, jo viņiem neesot izsniegtas Latvijas vīzas. Tāpat Latvijas-Igaunijas robežu neesot varējis šķērsot par 2007. gada aprīļa nemieru organizēšanu Igaunijā apsūdzētais un vēlāk attaisnotais Dmitrijs Linters.
Pasākuma dalībnieki savās uzrunās pauda bažas par neonacisma tendencēm Latvijā. Somijas Antifašistiskās komitejas pārstāvis Bekmans sacīja, ka Latvijā un Igaunijā vērojams aparteīds pret krievvalodīgajiem, un tas esot ļoti līdzīgs kādreiz Dienvidāfrikā īstenotajam. Bekmana teiktais, ka "Igaunija nav valsts, tas ir aparteīda režīms", tika uzņemts ar skaļiem aplausiem un pat ovācijām.
Savukārt Ševčenko savā uzrunā sacīja, ka mūsdienu Latvijā un Igaunijā ir jācīnās pret to, kas kādreiz ticis izskausts un iznīcināts Berlīnē. Berlīnē nacismu neesot izdevies izskaust, jo "krievu vara" bijusi pārāk "humāna". Ševčenko brīdināja par trešā pasaules kara iespējamību un vaicāja, kādēļ "liberālā Eiropas Savienība kautrīgi nolaiž acis", redzot atklāto krievvalodīgo tiesību apspiešanu Baltijas valstīs.
Ždanoka uzsvēra, ka citur pasaulē, ja notiekot neofašistu demonstrācijas, tās pavadot antifašistu vērienīgas demonstrācijas, kurās piedalās vadošie valsts politiķi. Taču Latvijas vadošie politiskie spēki "iet vienā maršā ar leģionāriem".
Konferences dalībnieki arī vienojās kopīgā aicinājumā Latvijas valdībai un Saeimai, kurā izteikts mudinājums pārtraukt to cilvēku, kuri 2.pasaules kara laikā cīnījās nacistiskās Vācijas pusē, varonības cildināšanu. Tāpat konferences dalībnieki prasa nodrošināt antihitleriskās koalīcijas veterāniem tādas pašas privilēģijas kā citās civilizētās valstīs, kā arī pildīt starptautiskās rekomendācijas Latvijas sabiedrības integrācijai, tostarp, dodot tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Pasākuma dalībniekiem tika izdalīti bukleti, kuros teikts, ka uz katra latviešu leģionāra sirdsapziņas esot sešu līdz septiņu mierīgo iedzīvotāju dzīvības. Konferences dalībniekos bažas radot fakts, ka 73% latviešu skolēnu uzskatot leģionārus par varoņiem. "Tas nozīmē - 73% latviešu skolēnu ir inficēti ar nacisma vīrusu," secināts brošūrā.
Konferences dalībnieki norādīja, ka pasākumā piedalīties bija aicināti arī pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Okupācijas muzeja un Kara muzeja, taču viņi esot atteikušies.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija šogad 16. martā jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, ņemot vērā drošības struktūru ieteikumus. Administratīvā rajona tiesa noraidīja visus pieteikumus, ar kuriem bija apstrīdēti pašvaldības atteikumi.
Pašvaldība 2006. gadā neatļāva rīkot leģionāru piemiņas gājienu un šo lēmumu Administratīvā rajona tiesa atzina par tiesisku. Pēc tam naktī uz 16. martu policija pieminekli iežogoja.
Savukārt 2007. un 2008. gadā pašvaldība atļāva rīkot gājienu un tie notika ievērojamu policijas spēku uzraudzībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
