To portālam "Delfi" atzina Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis.
Pēc Jarocka teiktā, ar naudu, kas paredzēta, lai finansētu dažādus neparedzētus gadījumus, ar uzviju pietiks, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedumu par kompensācijas izmaksu Vistiņam un Perepjolkinam. Tiesa gan, attiecīgs lēmums par kompensācijas izmaksu vēl jāpieņem valdībai.
"Delfi" jau ziņoja, ka ECT nolēmusi, ka Latvijai jāmaksā Vistiņam un Perepjolkinam vairāk nekā 1 miljonu eiro liela kompensācija, jo abiem kungiem izmaksātā atlīdzība par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu, kas atradās Rīgas brīvostas teritorijā, nav uzskatāma par samērīgu.
ECT Lielā palāta spriedumu bija pasludinājusi jau 2012. gada 25. oktobrī, atzīstot, ka iesniedzējiem izmaksātās atlīdzības apmērs par 1997. gadā piespiedu kārtā atsavināto zemi brīvostas teritorijā nesamērīgi ierobežoja tiesības uz īpašumu. Vistiņam atlīdzība bija apmēram 1/1000 daļa no zemes gabala kadastrālās vērtības, bet Perepjolkinam - apmēram 1/350 daļa no zemes gabalu kadastrālās vērtības.
Jautājumu par taisnīgās atlīdzības apmēru ECT atlika vēlākai izlemšanai, dodot pusēm iespēju iesniegt savus apsvērumus par iespējamo kompensācijas apjomu.
Vistiņš lūdza atlīdzināt viņam kopumā 1 173 913 eiro, bet Perepjolkins - 6 460 441 eiro, kas veidoja pilnu atsavinātā īpašuma kadastrālo vērtību atsavināšanas brīdī attiecīgi 802 698 eiro un 4 448 580 eiro, negūto nomas maksu par laika posmu no 1998. gada līdz 2012. gadam attiecīgi 361 214 eiro Vistiņam un 2 001 861 eiro Perepjolkinam, kā arī morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā katram iesniedzējam.
Otrdien ECT Lielā palāta ar divpadsmit balsīm "par" un piecām balsīm "pret" daļēji apmierināja iesniedzēju prasību par taisnīgu atlīdzinājumu, piešķirot Vistiņam materiālo kompensāciju 339 391 eiro apmērā, savukārt Perepjolkinam 871 271 eiro.
Katram iesniedzējam tika piešķirta morālā kompensācija 3 000 eiro apmērā, kā arī uzdots segt tiesāšanās izdevumus 1500 eiro apmērā.
Aprēķinot materiālās kompensācijas apmēru ECT, atsaucoties uz tās iedibināto judikatūru, ņēma vērā inflāciju par laika posmu no 1997. līdz 2012. gadam.
Tiesas Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Vistiņš un Perepjolkins ir Latvijas pilsoņi, kuri 1994.gadā no zemes īpašniekiem uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata 500 latu un 1000 latu apmērā ieguva piecus zemes gabalus Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā.
1997.gada 1.jūlijā Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā tika ieviests brīvostas režīms, kā rezultātā bija nepieciešams steidzamības kārtā sakārtot īpašuma un valdījuma tiesību jautājumus. Satiksmes ministrija mēģināja vienoties ar iesniedzējiem par zemes gabalu atpirkšanu, atlīdzības apmēru nosakot pēc zemes gabalu kadastrālās vērtības 1940.gadā.
