Foto: LETA

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vairākums šodien atkārtoti atbalstīja virzību uz administratīvās atbildības noteikšanu par publisku aicinājumu izdarīt administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas var radīt risku cilvēku dzīvībai vai veselībai, apakškomisijas sēdē norādīja komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).

Savukārt tiesībsargājošo institūciju pārstāvji konceptuāli kritizēja šo piedāvājumu kā neatbilstošu un policijas darbu apgrūtinošu. Piedāvātajām izmaiņām iebilda arī opozīcijas deputāti, tajā skaitā, piedāvātās izmaiņas stingri kritizēja deputāte Jūlija Stepaņenko ("Likums un kārtība"), kura tās salīdzināja ar nonākšanu "otrā Padomju Savienībā", jo cilvēkiem nebūšot skaidrs, ko drīkst teikt.

Apakškomisija nolēma turpināt strādāt pie Judina izstrādātā darba varianta, kas pašlaik paredz, ka par publisku aicinājumu izdarīt administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas var radīt risku cilvēku dzīvībai, veselībai vai drošībai piemēro naudas sodu līdz 500 eiro.

Šādu sodu varētu piemērot arī par publisku aicinājumu neievērot ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvokļa laikā noteiktos ierobežojumus.

Sanāksmē piedāvātās izmaiņas konceptuāli kritizēja ģenerālprokurors Juris Stukāns, norādot, ka šāds regulējums neatbildīs administratīvo sodu sistēmas būtībai. Stukāns sniedza arī citus argumentus savai pozīcijai. Tāpat Valsts policijas pārstāve pievienojās ģenerālprokurora paustajam un norādīja, ka viens no apspriestajiem normas piedāvājumiem ir ļoti plašs un to būs ļoti grūti piemērot.

Savukārt deputāts Juris Rancāns (JKP) atbalstīja šos grozījumus un pauda neizpratni par izmaiņu kritiku un vaicāja, kāpēc kritiķi par absolūti normālu uzskata situāciju, ka tiek sabotēta cīņa pret Covid-19, kad mediķi ir pārslogoti un kad daudz darba ir arī Valsts policijai.

Kā ziņots, Judins iepriekš pavēstīja, ka jau apmēram gadu notikušas diskusijām apakškomisijā par regulējumu gan viltus ziņu ierobežošanai, gan saistībā ar citiem jautājumiem, atgādināja politiķis.

Administratīvo atbildību varētu paredzēt arī par tādiem publiskiem aicinājumiem, kad aicina pārkāpt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus, pastāstīja Judins.

Apakškomisijas vadītājs akcentēja, ka nav domāts ieviest kādus vēl plašākus aizliegumus, bet konkrēti to attiecināt uz gadījumiem, kad publisks aicinājums uz likuma nepildīšanu apdraud cilvēku veselību, dzīvību vai arī tajā tiek aicināts neievērot ārkārtējas situācijas ierobežojumus. Judins skaidroja, ka sodu nav paredzēts noteikt par viedokļa paušanu, iedzīvotājam daloties ar savām iecerēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!