Mēdz gadīties, ka nesen iegādāti apavi jānes atpakaļ uz veikalu, jo radies kāds bojājums. Vairums cilvēku ir pārliecināti, ka ekspertīzē piedalās profesionāļi, taču izrādās, ka Latvijas likumi nenosaka, kam strīdīgā gadījumā jāsniedz vērtējums, vēsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu pētnieciskais žurnāls "Inquisitio".
Tas nozīmē, ka eksperts var būt jebkurš – arī tikko darbā pieņemts pārdevējs, kurš šajā nozarē nav lietpratējs, secina izdevums.
Par savu pieredzi izdevumam pastāstījusi Ella, kas šā gada pavasarī iegādājusies jaunus zamšādas zābakus, vienu reizi tos uzvilkusi un uzreiz ievērojusi, ka vienam no zābakiem radies bojājums. "Nākamajā dienā pamanīju, ka vienam apavam virs potītes izveidojušies divi taisni caurumi. Izskatījās vairāk pēc iegriezumiem, tāpēc nekavējoties devos atpakaļ uz veikalu, lai tos samainītu. Kopš iegādes brīža bija pagājušas tikai divas vai trīs dienas," klāsta Ella.
Veikalā ar pārdevējiem vienoties par abām pusēm izdevīgu risinājumu neizdevās, jo sievietei tika paziņots, ka caurumus zābakos, visticamāk, izgriezusi viņa pati. Ella izmantoja likumā paredzētās patērētāja tiesības un iesniedza rakstisku pieteikumu par nepieciešamību veikt apavu ekspertīzi. Pēc 14 dienām viņa e-pastā saņēma ekspertīzes slēdzienu, kurā atzīts, ka apavu bojājumi radušies Ellas vainas dēļ.
Kopā ar tēvu ierodoties pēc apaviem, sieviete vēlējusies uzzināt eksperta vārdu un kontaktinformāciju. Sākotnēji tirdzniecības vietas pārstāvji to nevēlējās atklāt, taču beigās informāciju sniedza.
Ella nodevusi apavus atkārtotai ekspertīzei tam pašam cilvēkam, un šoreiz eksperta slēdziens bijis par labu pircējai – tika konstatēts ražošanas bojājums. "Runājām, protams, arī ar ekspertu par to, kāpēc pirmais slēdziens bijis pretējs, taču viņš neatminējās, ka šādus apavus iepriekš kaut reizi būtu pārbaudījis. Tā kā slēdzienam, kuru saņēmu e-pastā nebija pievienots ne eksperta vārds, ne tālrunis, tas liek aizdomāties par veikala administrācijas godīgumu un to, vai informācija, ko mēs saņēmām, netika atrasta "uz ātru roku" internetā," spriež Ella.
Ar eksperta atzinumu viņa devās atpakaļ uz vietu, kur bija iegādājusies apavus. Pārdevējs piedāvāja apavus samainīt pret tādiem pašiem vai uzdāvināt dāvanu karti, taču Ella vēlējās atgūt iztērēto naudu. "Pārdevējas apgalvoja, ka man šādu tiesību neesot, taču es nepiekāpos. Pēc kāda brīža viena no sievietēm iegāja veikala personāla telpās, kur it kā zvanījusi uz Patērētāju aizsardzības biroju, un viņi esot apstiprinājuši to, ka nauda man nav jāatgriež. Turpat uz vietas ņēmu savu telefonu un zvanīju viņiem vēlreiz – man konsultante sniedza pretēju atbildi – ir tiesības saņemt atpakaļ naudu," situāciju atceras Ella.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) "Inquisitio" atzīst, ka Patērētāju aizsardzības likuma grozījumi, kas stājās spēkā pērnā gada sākumā, situāciju šajā jomā tikai pasliktina. Agrāk, saņemot atteikumu no veikala, bet iegūstot pozitīvu atzinumu no neatkarīga eksperta puses, klienta vēlmes tika izpildītas un preces sniedzējam bija jāatmaksā ekspertīzes izdevumi, bet tagad abi slēdzieni ir jāiesniedz tiesā, PTAC izveidotajā patērētāju strīdu risināšanas komisijā vai kādā citā iestādē, kas tiesīga sniegt spriedumu konflikta gadījumā, un jāgaida vēl viņu spriedums.
"Šī tēma vispār ir ļoti sāpīga, jo šobrīd, no pārdevēju puses klienti tiek čakarēti visos iespējamajos veidos. Brīdī, kad klients ierodas ar sūdzību par iegādātu apavu, viņi meklē visneiedomājamākās atrunas, lai tikai viņš liktos mierā. Ja nesanāk, tad atrod kādu kaktu ekspertu, kas par pieciem vai desmit eiro uzraksta to, kas veikalam vajadzīgs," atzīst SIA "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras firma Ekspertīze" valdes loceklis Ģirts Kronbergs.
Viņš skaidro, ka apavu veikalos "eksperts" ir tas, kuru ieceļ administrācija – tas var būt veikala vadītājs, īpašnieks, pārdevējs vai jebkurš cits cilvēks, jo likumā nav noteikts, ka slēdziena devējam jābūt kurpniekam vai kādam citam nozares profesionālim.
LTRK eksperti saskārušies ar neskaitāmiem lūgumiem no pircēju puses un atzīst, ka dažreiz, saņemot veikala "eksperta" slēdzienu, atliek vien noplātīt rokas, jo acīmredzama ražošanas kļūda tiek nodēvēta par pircēja nolaidību.
"Kopš 2016. gada janvāra lielajiem tirgotājiem visas durvis ir vaļā uz cilvēku "atšūšanu" tik plaši kā nekad, un šobrīd es īsti neredzu veidu kā ar to cīnīties," situāciju skaidro LTRK pārstāvis.