Iepriekš Tieslietu ministrija (TM) pēc apakškomisijas lūguma sagatavoja savu redzējumu par to, vai ir nepieciešams noteikt administratīvo atbildību par aicinājumu nepildīt likumu. TM ieskatā šobrīd nav nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par jebkuru publiski izteiktu aicinājumu nepildīt likumu vai citu tiesību aktu prasības.
Taču izvērtējams ir tas, vai likumā ir jāparedz administratīvais sods par tādiem publiskiem aicinājumiem, kuriem piemīt salīdzinoši augstāka sabiedriskā bīstamība, piemēram, ārkārtējās situācijas laikā.
No diviem TM sagatavotajiem variantiem, kā papildināt Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, apakškomisija par labāko esam atzina to, kas paredz atbildību par aicinājumu nepildīt likumu, "kas var radīt risku cilvēku veselībai vai drošībai, demokrātiskas valsts iekārtas efektīvai funkcionēšanai vai skart citas būtiskas sabiedrības intereses".
Otrdien Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vairākums nobalsoja par to, ka ierosinās grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par pamatu tiks ņemts TM piedāvātais, proti, papildināt likuma III nodaļu ar 13.1 pantu šādā redakcijā: "Par publisku aicinājumu izdarīt administratīvu pārkāpumu, kas var radīt risku cilvēku veselībai vai drošībai, demokrātiskas valsts iekārtas efektīvai funkcionēšanai vai skart citas būtiskas sabiedrības intereses, piemēro naudas sodu fiziskai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām".
Tas nozīmē, ka sods par šādu pārkāpumu varētu būt līdz 2000 eiro fiziskām personām, un līdz 20 000 eiro – juridiskām personām.
Jāatgādina, ka iepriekš apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka "likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, cita starpā, ir paredzēta administratīva atbildība par aicināšanu nepildīt likumus, kā arī noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu slavēšana vai aicināšana tādus izdarīt. Kaut gan ir skaidrs, ka aicinājumus, kas apdraud sabiedrisko mieru, kārtību vai cilvēku veselību un dzīvību, var izplatīt arī ar interneta palīdzību, atbildība par šādām darbībām pašlaik nav paredzēta."
"Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par tādam darbībām, kā aicinājums uz genocīdu, agresīvu karu, terorismu, naida kurināšanu, tomēr publiski aicinājumi pārkāpt likums, kaut gan tie arī skar sabiedrisku drošību, kārtību, iedzīvotāju veselību u.c. svarīgas intereses, nav sodāmi," atzīmēja politiķis.
Plānots, ka apakškomisijā par konkrēto pantu vēl norisināsies diskusijas, kā arī tas tiks, iespējams, sašaurināts. Kad darbs pie grozījumiem tiks pabeigts, likumprojekts tiks nodots Saeimas Juridiskajai komisijai.
Tāpat apakškomisija otrdienas rītā tika pārrunāts tas, vai ir nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par viltus ziņu izplatīšanu. TM Administratīvās atbildības politikas nodaļas vadītāja Jolanta Laura uzsvēra, ka šāda prakse nav izplatīta. Atsaucoties uz starptautiskās žurnālistu organizācijas "Poynter" apkopojumu, Laura norādīja, ka sodi par viltus ziņu radīšanu vai izplatīšanu ir tikai atsevišķās valstīs, piemēram, Bangladešā, Baltkrievijā un Vjetnamā.
"Jautājums ir, vai administratīvā atbildība risinās problēmu un atturēs personas radīt un izplatīt viltus ziņas (dezinformāciju?)," retoriski vaicāja TM pārstāve.
TM ieskatā dezinformācijas ierobežošanai ir saistīta, nevis ar sodoša rakstura pasākumiem, bet gan ar laicīgu pretreakciju viltus ziņām un medijpratības veicināšanu.
Līdz ar to nav nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par viltus ziņu radīšanu un izplatīšanu. Tāpat administratīvā atbildības sistēma nav piemērota šāda veida pārkāpumiem, atzīmēja Laura.
Arī teju visi apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka administratīvo atbildību par viltus ziņu izplatīšanu un radīšanu šobrīd nav nepieciešams paredzēt. Jāatgādina, ka jau pēc Krimināllikuma 231. panta par huligānismu uzsākti vairāki publiskajā vidē zināmi kriminālprocesi saistībā ar viltus ziņu publicēšanu.
"Manuprāt, uz viltus ziņām ir jāskatās caur [Krimināllikuma] 231. pantu, bet, protams, mums nekas neliedz veidot arī speciālu sastāvu. Es, piemēram, to redzu kā 231. pantu ar indeksu "divi", kur mēs tieši varam rakstīt, ka "par rupju sabiedriskās kārtības vai cilvēka miera traucēšanu, apzināti radot vai izplatot patiesībai neatbilstošas ziņas, ir tāda un tāda atbildība"," pieļāva apakškomisijas vadītājs Judins.
"Tā varētu būt atbilde tiem skeptiķiem, kuri uzskata, ka mūsu likums neparedz tik skaidrā veidā atbildību par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, veicot darbības ar viltus ziņām," turpināja Judins.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka viltus ziņu izplatītāji var tikt saukti pie atbildības, piemēram, par huligānismu, ja viņu rīcības rezultātā tikusi traucēta sabiedriskā kārtība, cilvēku miers, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbs. Par to likumā paredzētā bargākā soda sankcija ir cietumsods līdz pat diviem gadiem.
Tieši pēc Krimināllikuma 231. panta par huligānismu uzsākti vairāki publiskajā vidē zināmi kriminālprocesi saistībā ar viltus ziņu publicēšanu, tostarp pret interneta aktīvistu Valentīnu Jeremejevu, feldšeri Marinu, kā arī "viltus ziņu pionieri" Niku Endziņu.
Ir vēl citi Krimināllikuma panti, kurus var attiecināt uz viltus ziņu izplatītājiem. Piemēram, 145. pants par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, 157. pants par neslavas celšanu un 200. pants par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, liecina portāla "Delfi" iepriekš apkopotais.
