Apelācijas instances tiesa piespriež Koļegovai lielāku naudas sodu
Foto: LETA

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla pirmās instances spriedumu bijušās Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores Ingas Koļegovas lietā daļā par kriminālprocesa izbeigšanu vienā no epizodēm, kā arī daļā par galīgo sodu, nosakot to lielākā apmērā, informē Rīgas apgabaltiesa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmās instances tiesa iepriekš par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā apsūdzētajai Koļegovai bija noteikusi naudas sodu 3010 eiro apmērā, bet šodien tiesa to noteica 4300 eiro apmērā.

Apgabaltiesā skaidroja, ka atceltā sprieduma daļa bijusi par epizodes izbeigšanu saistībā noilgumu. Apgabaltiesa atzina Koļegovu par vainīgu arī šajā noziedzīgajā nodarījumā un noteica sodu četru minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 1720 eiro.

Galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības viņai noteikts desmit minimālo mēnešalgu apmērā - 4300 eiro.

Savukārt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Ingūna Amoliņa ar preses dienesta starpniecību norādīja, ka prokurora protests daļā par vēl bargāka soda noteikšanu tikai noraidīts, jo tam nebija pamata. Attiecīgi Koļegova atzīta par vainīgu visu trīs inkriminēto kriminālpārkāpumu izdarīšanā. Atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti, tādēļ apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka bargāka soda noteikšanai nav pamata.

Pērn maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa Koļegovu atzina par vainīgu divās no trim viņai inkriminētajām epizodēm un piesprieda viņai 3010 eiro lielu naudas sodu.

Pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja gan prokuratūra, gan Koļegovas aizstāvība.

Jau vēstīts, ka Koļegova pērn maijā pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu.

Koļegovas amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas iesniegta, beidzot amata pienākumu pildīšanu, norādīts, ka pārskata periodā viņa no VVD saņēmusi darba algu 22 946 eiro apmērā. Tāpat viņa deklarējusi bezskaidrās naudas uzkrājumu 16 761 eiro apmērā. Viņa arī norādījusi parādsaistības 142 064 eiro apmērā, taču deklarējusi aizdevumu 141 394 eiro apmērā.

Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā, nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopējā vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopējā vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

Partijas "Vienotība" iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk toreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no koka palešu ražotāja SIA "Pallogs".

Tā paša gada 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu "aplokšņu algu" maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošās firmas "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.

"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

"Pallogs" peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Inga Koļegova Māris Kučinskis Rīgas apgabaltiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form