Plānotais aizliegums smēķēt automašīnā pilnīgi noteikti ir ielaušanās personīgajā telpā, un tā vērtējama kā nesamērīga no cilvēktiesību aspekta, otrdien LNT raidījumam "900 sekundes" vērtēja tiesībsargs Juris Jansons. Tikmēr ārsts Pēteris Apinis uzskata, ka Jansonu ir ietekmējis tabakas industrijas lobijs un smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks.
"Ja mēs raugāmies uz to, kas šobrīd ir noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ierobežo smēķēšanu, tad, šķiet, ka vienīgais, kas vēl ir palicis, tas ir tikai automobilis vai nu dzīvoklis, vai privātā māja, vai privātais dārzs," sprieda Jansons.
Pēc viņa domām, ir apsveicama ministrijas ideja cīnīties ar šo atkarību, tomēr šī izskatoties pēc ierēdņu pārcenšanās.
Patlaban Veselības ministrijas (VM) ieceri aizliegt smēķēt automašīnā akceptējusi valdība. Ja to apstiprinās arī parlaments un aizliegumam būs likuma spēks, tad to varētu apstrīdēt arī Satversmes tiesā (ST).
ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš atturējās apgalvot, vai šādā gadījumā ir vai nav aizskārums. "Tas ir pašām personām jāsaprot, vai viņas to uzskata par aizskārumu. Un tad mums ir šis tiesību aizsardzības mehānisms - ja uzskata, ka tiesības ir pārkāptas, lūdzu, vēršaties Satversmes tiesā, un likumā noteiktā kārtībā mēs to pārbaudīsim," teica Laviņš.
VM savu ierosinājumu pamato ar ierobežotajām nesmēķētāju tiesībām, satiksmes drošību un satraukumu par pašu smēķētāju veselību nākotnē. Kā skaidro VM pārstāve Alise Krūmiņa, automašīna ir noslēgta vide, kurā ir ļoti augsts piesārņojuma līmenis, un, salīdzinot, piemēram, ar iekštelpām, vielu koncentrācija var pārsniegt pat 11 reizes.
VM regulāri saņemot iedzīvotāju sūdzības par to, ka, piemēram, neskatoties uz aizliegumu, cilvēki turpina smēķēt uz balkoniem un lodžijām. Un arī šis aizliegums skar privāto telpu. Pienākot arī daudz sūdzību par dzīvokļiem, piemēram, ko darīt, ja dūmi nonāk pa ventilācijas šahtām. "Kāds smēķē savā dzīvoklī, tās ir it kā viņa tiesības, bet tie dūmi nonāk manā dzīves telpā," minēja Krūmiņa.
Likumprojekts, kurā iekļauta arī smēķēšanas aizliegšana automašīnās, kopumā ietver virkni vēl dažādu citu smēķēšanas ierobežojumu un tiem būtu jāstājas spēkā līdz nākamā gada 20.maijam. Lai izkontrolētu, vai šo aizliegumu cilvēki ievēro, ministrija karā ar smēķētājiem automašīnās cer uz policijas palīdzību.
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis asi iebilst tiesībsargam un pieļauj, ka Jansonu ietekmējis tabakas industrijas lobijs. "Tabakas industrija, rūpēs par savu noietu un milzu peļņu, izmanto pārbaudītas metodes– atrod sabiedrībā pazīstamus un ietekmīgus cilvēkus, kas neiedziļinoties problēmā, pauž tabakas industrijai tuvu viedokli. Šoreiz par runasvīru atrasts tiesībsargs Juris Jansons, kuram "piespēlēts" viedoklis par smēķēšanas ierobežojumu automašīnās," medijiem izplatītā viedoklī apgalvo Apinis.
Viņš uzsver, ka smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju, kas galvenokārt notiek tad, kad uzmanība tiek novērsta aizsmēķēšanai. "Smēķējot tiek samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, rodas uzmanības traucējumi. Pasaules Veselības organizācija ir pierādījusi uzmanības deficīta problēmas smēķētājam, tostarp autovadītājam. Smēķēšana pie stūres ir daudzkārt bīstamāka par runāšanu pa mobilo telefonu, kas jau ir aizliegta, ko neviens neapstrīd," skaidro mediķu organizācijas pārstāvis.
Tāpat viņš atgādina, ka smēķēšana otra cilvēka klātbūtnē ir ļoti bīstama, jo tādējādi arī nesmēķētājs ieelpo dūmus. "Smēķētājs apdraud ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību. Tad, kad blakusstāvētājs ievelk piesmēķētu gaisu, tā būtībā ir tāda pati smēķēšana," teic Apinis, piebilstot, ka otrreizējie tabakas dūmi ir gandrīz tikpat kaitīgi kā tiešie.
"Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks – cenšas nogalēt citus kopā ar sevi. Vissliktāk, ja pieaugušais smēķē bērna klātbūtnē – viņš šādi nolemj bērnu (bieži vien – savējo bērnu) slimībām vai pāragrai nāvei. Tie, kas smēķē grūtnieces klātbūtnē, pakļauj vēl nedzimušo bērnu riskam – nedzimušais bērns ļoti cieš no smēķēšanas indēm, smēķētājām 100 reižu biežāk grūtniecība beidzas ar bērna nāvi. Patiesībā mums Latvijā ir nopietni panākumi cīņā ar otrreizējiem dūmiem – pie mums nevar smēķēt kafejnīcās, restorānos, kultūras un sporta iestādēs, sabiedriskās vietās. Desmit gadu laikā Latvijā daudzkārt samazinājies otrreizējo dūmu izraisītais risks," apgalvo Apinis.
Viņa vērtējumā smēķētājs ar savu rīcību aizskar Latvijas iedzīvotāju solidārās intereses, jo tieši un netieši alkohola un tabakas pārmērīga lietošana patērē 28% Latvijas veselības aprūpes naudas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
