Apinis norādījis, ka robs budžetā radies, pēdējos gadus dzīvojot pāri saviem līdzekļiem. „Problēma ir apstāklī, ka ļoti lieli parādi ir uzkrājušies, īpaši īstermiņa kredītu veidā, kas dažādā veidā jau ir pārsnieguši īstermiņa vai pusgada termiņu, tad tie tiek pārkreditēti dažādos veidos,” sacījis Apinis. Latvijas Ārstu biedrības vadītājs norādījis, ka esot reālpolitiķis un nav vērts ieņemt pozīciju „man vajag vairāk naudas – un viss būs”, jo „šobrīd ir jāstrādā ar tik daudz naudas, cik tās ir”.
Apinis arī izteicis asu kritiku Veselības ministrijai un valsts sekretāram Ploriņam. „Ar diezgan lielu atbildības sajūtu varu teikt, ka mums vajadzīgs cits līmeņa menedžeris valsts sekretāra vietā. Valsts sekretāra vietā ir vajadzīgs cilvēks, kurš sevi pozicionē kā cilvēku, kurš grib palīdzēt šai valstij, kurš katru lietu izskata, iet uz sarunām ar katru kredīta devēju (..) Veselības ministrija to nemaz nedara,” teicis Apinis.
Viņš arī piebilst, ka „Veselības ministrijā nav neviena cilvēka, kuram interesētu veselības organizācija kā zinātne”. Tāpēc, ja veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) teiktajam varot piekrist, tad ministrijas sagatavotie dokumenti valdība sēdēm esot absurds.
Veselības aprūpe pēdējos mēnešos ir lielākais sāpju bērns šī gada budžeta kontekstā. Lai arī šī gada budžeta grozījumus Saeima pieņēma 16. jūnijā, tomēr veselības ministri – nedz bijušais – Ivars Eglītis (TP), nedz tagadējā – Rozentāle – nepiekrīt tur paredzētajam. Tie abi ir uzsvēruši, ka slimnīcām, lai tās spētu strādāt līdz šī gada beigām ir jāsaņem 45,8 miljoni latu. Dombrovskis tos aicina meklēt, pārdalot veselības aprūpes budžetu. Pagājušās nedēļas izskaņā abas puses it kā pienāca izlīgumu un nolēma naudu turpmāk meklēt kopā, tomēr vienlaikus šonedēļ Rozentāle uzsvēra, ka uzstādījums saņemt 45,8 miljonus latu paliek spēkā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
