Apkures dārdzība: milzu rēķini liek valsts iestādēm domāt par taupību
Foto: F64

Strauji augošās apkures rēķinu summas "iecirtušas" pamatīgus robus ne tikai iedzīvotāju maciņos, bet arī valsts iestāžu budžetos, liekot domāt par taupīšanas iespējām attiecībā uz citiem izdevumiem. Savukārt Latvijas Universitātē pat runā par iespējamu mācību maksas palielināšanu, svētdien ziņoja LNT raidījums "Top 10".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības ēkā Brīvības bulvārī 36, kur atrodas arī Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa, decembrī par siltumu bija jāmaksā vairāk nekā 23 000 latu, kas rēķinu sadārdzināja par aptuveni 8000 latu, salīdzinot ar novembri. Valsts kancelejā norāda, ka tas ir neplānoti liels pieaugums.

Maksa par siltumu strauji augusi arī Saeimā. Rēķins par parlamenta ēku apsildīšanu decembrī ir gandrīz divas reizes lielāks nekā novembrī. Saeimai par apkuri bija jāmaksā 24 000 latu, kas ir par 11 000 latu vairāk. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka Saeimai, sākot ar decembri, ir jāmaksā rēķini par tās jauno ēku Jēkaba ielā 6/8. Ņemot vērā, ka jāapkurina vēl viena ēka un rēķinoties ar tarifu pieaugumu, Saeima apkurei šogad atvēlējusi par 10 000 vairāk nekā pērn, kopumā tie ir 110 000 latu.

Parlamentā norāda, ka apkures rēķinus ir grūti prognozēt, jo tos būtiski ietekmē laika apstākļi. Arī iepriekšējā gadā ir bijuši mēneši, kad apkures izmaksas pārsniegušas 20 000 latu. Saeimā skaidro, ka izmaksu sadalījums pa mēnešiem nav noteicošs. Svarīgi, lai paredzētās naudas pietiktu visam gadam. Pērn Saeima iekļāvusies apkurei atvēlētajā budžetā.

Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs stāsta, ka decembrī maksa par siltumu palielinājusies par aptuveni 30%, salīdzinot ar novembri, bet tikko saņemtais rēķins par janvāri liecina, ka maksa kāpusi vēl par aptuveni trešdaļu. Par augstceltnes apkuri decembrī bija jāmaksā 25 300 lati, kas ir par 7500 latiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Janvāra rēķins palielinājies vēl par 11 000, pārsniedzot 36 000 latu.

Neplānoti lielo rēķinu dēļ apsaimniekotājs spiests taupīt uz citu izdevumu rēķina. Tā, piemēram, ir atlikts liftu remonts.

Apkures dārdzības dēļ taupīgāk sākusi dzīvot Finanšu ministrija (FM). Rēķins par šīs ēkas apsildīšanu ir trīskāršojies. Novembrī par apkuri bija jāmaksā 1700 lati, bet decembrī vairāk nekā 5100 lati.

"Finanšu ministrija tāpat ir spiesta ekonomēt uz citu izdevumu rēķina. Tas nozīmē, ka ir mazāk zīmuļu, mazāk ir pildspalvu un, iespējams, pat ir mazāk komandējumu, lai varētu nomaksāt šos rēķinus," raidījumam atzina FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Dārgais siltums krietni patukšojis arī Latvijas Universitātes maku - apkurei par visiem universitātes īpašumiem novembrī tika iztērēti nepilni 111 000 latu, bet decembrī bija jāmaksā jau gandrīz 190 000 latu. Janvārī rēķins audzis vēl par 10 000 latu, pārsniedzot 200 000 latu.

Universitātē skaidro, ka augstskola bija ieplānojusi pietiekami daudz naudas, lai norēķinātos par siltumu. Taču, lai samaksātu apkures rēķinu, tā ir spiesta savilkt jostu. Latvijas Universitātes gadījumā izšķiršanās par taupības pasākumiem ir krietni vien sarežģītāka un sāpīgāka nekā lētāku zīmuļu iepirkšana. Netiek izslēgta iespēja, ka dārgās apkures dēļ var pat nākties paaugstināt studiju maksu.

Latvijas Universitātē prognozē, ka nākamgad vēl saglabāsies līdzšinējā studiju maksa. Vai ir pamats to palielināt, augstskola lems pēc tam, kad būs zināmi 2014.gada apkures rēķini.

Arī pašvaldību iestādēs lielie rēķini budžetā iecirtuši robu, taču pagaidām pašvaldības spēj savilkt galus.

Valdība nav plānojusi, ka budžetā varētu atrast naudu, lai palīdzētu tikt galā ar apkures rēķiniem, līdz ar to valsts pārvaldei jāiztiek ar esošo finansējumu.

Finanšu ministrijā atgādina, ka pagājušā gada vidū par vienu procentu tika samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas tagad ir 21%. Ministrijā uzskata, ka tas valsts un pašvaldību iestādēm kompensējis apkures sadārdzināšanos, jo saskaņā ar aplēsēm uz PVN samazināšanas rēķina valsts pārvalde papildus ieguvusi trīs miljonus latu.

Savukārt īpašumu apsaimniekotāja vērtējumā PVN samazināšana par vienu procentu nav bijis vērā ņemams atspaids, lai palīdzētu samaksāt dārgos apkures rēķinus.

"Šis viens procents vairāk devis iepriekšējā gadā kaut kādu nelielu līdzekļu ekonomiju, bet, ņemot vērā, ka šajā gadā tas pats 21% paliek, lielas ekonomijas no tā nav," sacīja Zemkopības ministrijas Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas departamenta vadītājs Sergejs Zikins. Viņš cer uz agru pavasari un vēlu nākamās ziemas iestāšanos. Ja daba nebūs labvēlīga, budžets būs mīnusos, saka Zemkopības ministrijas apsaimniekotājs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form