600 kvadrātmetru plašo ēku Krievijas galvaspilsētā, kuru Latvija iegūtu saskaņā ar vienošanos par nekustamo īpašumu Maskavā un Jūrmalā piešķiršanas nosacījumiem, mūsu valsts izmantotu reprezentatīvām vajadzībām.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā skaidroja, ka ēka Maskavā, Lielajā Afanasija šķērsielā 9, pēc tās saņemšanas īpašumā tiktu izmantota dažādu Latvijas valsts reprezentatīvo funkciju vajadzībām, tostarp izstāžu, apaļā galda diskusiju, uzņēmēju kontaktbiržu un kultūras pasākumu rīkošanai.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pagājušā gada 13.decembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja vienošanos starp Latviju un Krieviju par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem. Vienošanās parlamentam vēl jāatbalsta otrajā lasījumā. Vienošanos 2012.gada 30.janvārī atbilstoši valdības pilnvarojumam parakstīja Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja.
ĀM norāda, ka ēku saskaņā ar līgumu restaurēs Krievijas puse un tai ir noteikts vēsturiskā un kultūras pieminekļa statuss. Ēkas vērtība pēc restaurācijas veikšanas būs 5,62 miljoni lati, un zeme zem ēkas tiks izīrēta uz 49 gadiem par simbolisko cenu - 1 rubli gadā. Turklāt ēka būs atbrīvota no jebkādu Krievijas normatīvajos aktos noteikto nodokļu un nodevu nomaksas, izņemot komunālos pakalpojumus.
Salīdzinājumam, Dzintarkrasta kompleksa vērtība ir 5,35 miljoni lati. Zeme zem sanatorijas kompleksa paliks Latvijas valsts īpašumā, par ko Krievija maksās nomas maksu atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem par valsts īpašumā esošo zemes gruntsgabalu nomu. Tāpat Krievijas puse maksās visus Latvijas normatīvajos aktos noteiktos nodokļus un nodevas par nekustamā īpašuma izmantošanu.
Tā kā vienošanās paredz, ka ēka tiks nodota Latvijas īpašumā līdz 2014.gada 31.decembrim, 2015.gadā būs nepieciešams paredzēt finansējumu ēkas uzturēšanai.
Raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs mudinājis Saeimas deputātus paātrināt minētās vienošanās pieņemšanu.
Tomēr Latvijas varasiestādes darījumam nesteidzas piekrist, jo tiek gaidīts, kad Krievija samazinās īres cenu Latvijas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā. Jau ziņots, ka Latvijas puse papildus pie ēkas Maskavā kā labvēlības žestu gaida arī atlaidi Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā ēkas nomas maksai. "Ja varētu arī izpildīt šo solījumu par konsulātu, tad mēs varētu arī mierīgi ratificēt šo līgumu," iepriekš raidījumam izteicās Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (V).
Savukārt bijušais Ārpolitikas institūta direktors, Saeimas deputāts Atis Lejiņš (V) aicinājis uzmanīties no Krievijas īpašuma apmaiņas vilinājuma. Vienošanās tekstā ir punkts, ka jauno vēstniecības ēku dārgajā Arbata rajonā remontēs Krievijas puse. Taču Krievija mēdz remontdarbu aizsegā vēstniecībās ievietot noklausīšanās ierīces. Reiz celto ASV vēstniecību Maskavā tieši šī iemesla dēļ bija jānojauc un jābūvē no jauna, brīdināja raidījums.
