Aprīlī Latvijas valsts pieņēma otro būtiskāko lēmumu par savas telekomunikāciju kompānijas likteni kopš 1993.gada. "Lattelecom" privatizācijas plāns paredz, ka "TeliaSonera" rokās pilnībā nonāks "Latvijas Mobilais telefons". Savukārt "Lattelecom" mainīsies tikai privātais īpašnieks – valsts paturēs 51%, bet "TeliaSonerai" pašlaik piederošie 49% nonāks pie cita privātā investora.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tika savākti paraksti par Satversmes grozījumiem, kas ļautu sabiedrībai atlaist Saeimu.

Valdība atļāva valsts aģentūrai "Jaunie "Trīs brāļi"" slēgt līgumu ar "Nacionālo būvkompāniju apvienību" par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb "Gaismas pils" būvniecību. Plānotās būvniecības kopējās izmaksas - 135 miljoni latu.

Limbažos tika nodibināta jauna politiskā partija "Pilsoniskā savienība". Par partijas līderiem kļuva kādreizējā "Jaunā laika" dalībniece Sandra Kalniete un bijušais tēvzemietis Ģirts Valdis Kristovskis.

Aprīlī notika arī vairākas ar amatpersonu palikšanu vai iecelšanu amatā, kā arī demisionēšanu saistītas procedūras: Saeima slēgtā balsojumā par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju atkārtoti iecēla Jāni Kažociņu, bet uz Zviedriju strādāt aizbraukušā Ulda Cērpa vietā par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju iecēla līdzšinējo Finanšu ministrijas valsts sekretāri Irēnu Krūmani. Savukārt īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele demisonēja, jo bija ēdusi zemeņu torti par nodokļu maksātāju naudu.

Lai gan biežāk ārzemnieki pērk Latvijas uzņēmumus, aprīlī notika kas pretējs. Latvijas "Kolonna" iegādājās vācu kompāniju "Fribad Cosmetics ", kura ražo tādas visiem zināmas skaistumkopšanas tūbiņas un burciņas, kuras rotā nosaukumi "Biodroga" un "Sans Soucis".

Tā pati Latvijas Saeima, kas dikti centīgi pirms pāris mēnešiem bija atzinusi Kosovas neatkarību, aprīlī neatbalstīja deklarācijas par situāciju Tibetā pieņemšanu. Acīmredzami no serbiem mums nav bail, bet no ķīniešiem tā kā drusku raustāmies.

Foto šeit!

Pirmizrādi piedzīvoja latviešu režisora Edvīna Šņores filma "Padomju stāsts", kurai vēlāk bija lemts kļūt populārai tālu ārpus Latvijas robežām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form