Gunārs Meierovics pasaule nāca 1920. gada 12. maijā ievērojamā politiķa un diplomāta, pirmā Latvijas ārlietu ministra un vēlākā Ministru prezidenta Zigfrīda Annas Meierovica un viņa sievas Annas ģimenē. Ģimenē auga vēl divi bērni Helmuts un Rute.
1939. gadā Meierovics absolvēja Rīgas Franču liceju un uzsāka studēt Latvijas un Baltijas universitātēs tautsaimniecību un inženierzinātnes. Otrā pasaules kara laikā tika iesaukts latviešu leģionā, bet pēc kara devās bēgļu gaitās uz ASV un vēlāk izceļoja uz ASV.
Kopš 1951. gada Meierovics dzīvoja ASV, Vašingtonā, un strādāja Pentagonā Dokumentu analīzes grupā.
Darbojās vadošajās latviešu sabiedriskajās organizācijās: Amerikas latviešu apvienībā (1952–1975; valdes loceklis) un Pasaules Brīvo latviešu apvienībā (1957–1985; valdes loceklis).
Trimdā Meierovics aktīvi darbojās dažādās latviešu sabiedriskajās organizācijās – Amerikas latviešu apvienībā un PBLA, kuras vadītājs bija no 1989. līdz 1993. gadam. Tāpat Meierovics bija viens no Apvienoto baltiešu komitejas ASV izveidotājiem. 2001. gadā Meierovicam tika piešķirta PBLA balva "par plašo, ilgstošo un sekmīgo darbu baltiešu polītiskā stāvokļa nostiprināšanā ASV un Eiropā, cīņā par mūsu tautas brīvību un par jaunās paaudzes ievadīšanu latviešu centrālo organizāciju darbā".
90. gadu sākumā Meierovics atgriezās Latvijā un pievērsās politikai – 1993. gadā no partijas "Latvijas ceļs" saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu un pildīja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministra un ārlietu ministra padomnieka amatus. Tāpat 1993. gadā Meierovics tika virzīts par Valsts prezidenta amata kandidātu. Tomēr vēlēšanu otrajā kārtā savu kandidatūru atsauca par labu Guntim Ulmanim.
1995. gada 18. novembrī Meierovicam tika piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Gunārs Meierovics mūžībā devas 2007. gada 11. februārī 86 gadu vecumā.
"Patiesi augstu vērtēju Gunāra Meierovica aktīvo darbību trimdas latviešu organizācijās un sabiedrībā. Viņam arvien atradās laiks un spēki darīt visu, ko viņš uzskatīja par pareizu un iespējamu Latvi-jas un Baltijas valstu nākotnes labā. Baltiešu un Baltijas valstu sadarbība, kā arī jaunatnes iesaistīša-na aktuālajās norisēs vienmēr bija viņa dedzīgs sirdsdarbs.
Gunārs Meierovics vienmēr ir bijis viens no spilgtiem mūsu valsts neatkarības turpinātības simboliem arī pateicoties savai slavenajai dzimtai, jo viņš uzticīgi sekoja sava tēva, izcilā Latvijas ārlietu minis-tra Zigfrīda Annas Meierovica pēdās ar patriotisku stāju un valstiskuma izjūtu sirdī," 2007. gadā rakstīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
