Aprit Godmaņa jaunās valdības pirmais gads
Foto: AFI

Sestdien aprit gads, kopš Saeima apstiprināja premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadīto valdību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Koalīcijas politiķi kopumā apmierināti ar premjera darbu, norādot uz sabiedrības uzticības palielināšanos pēc Aigara Kalvīša (TP) valdības krišanas, tomēr tiek izteikta arī kritika par premjera darba stilu un valdības darba programmas atstāšanu novārtā ekonomisko problēmu dēļ. Savukārt politologi un ekonomisti kritizē Godmaņa jauno laiku valdības pirmo gadu.

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" atzina, ka premjera darbu vērtē kā apmierinošu, jo augstāku atzīmi arī visai valdībai kopumā pašreizējos apstākļos nevarētu dot. "Ir pozitīvais un ir negatīvais. Katrā ziņā neapšaubāmi viņam ir izdevies parādīt to, ka viņš [Godmanis] strādā," sacīja Kučinskis, norādot, ka atsevišķu ministru paveiktais vai nepaveiktais ir palicis ēnā.

Kā mīsu Godmaņa valdībai Kučinskis minēja to, ka "nav nekādas skaidrības nevienam, ieskaitot Saeimu, vai valdībai ir rīcības plāns turpmākajam darbam". Kučinskis pauda viedokli, ka Godmaņa valdībai neesot bijis stingrs plāns, kas šogad bija jāpaveic. Lielākā uzmanība bija pievērsta "ugunsgrēku dzēšanai" ekonomikā, kas, lai arī attaisnojami, tomēr nav viss, pauda Kučinskis.

Uz jautājumu, cik ilgi Godmaņa valdība nostrādās, Kučinskis "Delfi" prognozēja, ka vai nu šī valdība kritīs pavisam drīz, vai arī nostrādās ilgu laiku. "Prasās kādi radikāli pārkārtojumi, kas ir šobrīd iesākti, bet pagaidām tikai deklaratīvi," sacīja Kučinskis, norādot uz Godmaņa pausto atbalstu ministriju apvienošanai un ministru skaita samazināšanai.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi", vērtējot jaunās Godmaņa valdības pirmo gadu, atzina, ka "premjers ļoti aktīvi strādā, iedziļinās visos jautājumos, dažreiz pat pārlieku", bet ZZS neesot nekādu pretenziju pret Godmaņa darbu.

Brigmanis arī pauda viedokli, ka koalīcijā patlaban nav nekādu tik lielu domstarpību, kas apgrūtinātu turpmāku sadarbību. Arī iespējamā ministru skaita samazināšana ZZS nebiedējot.  "Ja kāds grib šajā atbildīgajā brīdī uzņemties vairāk nozares, tad tik uz priekšu! Mēs nepretendējam uz nekādām citām jomām. Ja būs atbildības joma jāpaplašina, samazinot ministriju skaitu, tad mums nav absolūti nekādu pretenziju," sacīja Brigmanis.

LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš portālam "Delfi" pauda viedokli, ka Godmanis pirmā gada laikā "pietiekoši daudz ir izdarījis". " Viņš ir izpildījis visus priekšnoteikumus, lai sāktos stabilitātes perods ekonomikā, viņš ir cilvēkos dvesis zināmu ticību, ka premjers un valdība cenšas strādāt, lai cilvēmkiem būtu labāk," sacīja Bērziņš.

Bērziņš arī pauda viedokli, ka sadarbība starp koalīcijas partijām šajā valdībā "ir normāla, partneri ir spējuši atklāti un godīgi teikt savas vēlmes un Godmanis tās ir ņēmis vērā, adekvāti reaģējot".

LPP/LC frakcijas vadītājs pauda viedokli, ka Godmaņa valdība nostrādās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tiesa, pastāvot risks, ka laikā, "kad ekonomika būs četrus vai piecus mēnešus nostabilizējusies, kādam var uzrasties kārdinājums uzņemties valdības stūrēšanu tālāk uz treknajiem gadiem", taču patlaban par to esot pāragri spriest.
Arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle portālam "Delfi" pauda viedokli, ka Godmanis "ieguldījis lielu darbu savā stilā, kas ir nemainīgs." Zīle atzina, ka pēdējā laikā mainījusies valdības komunikācija ar sabiedrību. "Sabiedrībai viss tiek izskaidrots, bet stils ir pārāk dramatisks," pauda viedokli Zīle.

Zīle pauda satraukumu par koalīcijas turpmāko sadarbību saistībā ar TP vēlmēm mainīt Ministru kabineta struktūru. Pēc Zīles domām, pašreizējos apstākļos ministriju apvienošana neko nedos. "Reģionālā un ekonomikas ministrija nevar strādāt maiņās - vien no rīta, otra - vakaros," uzsvēra Zīle, norādot, ka arī valsts nekustamo īpašumu pārdošana patlaban varētu būt ekonomiski neizdevīga.

Zīle prognozēja, ka Godmaņa valdība noturēsies vēl vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām, ja vienneradīsies kādi ārēji apstākļi, kas piespiedīs Godmani atkāpties.

Banku augstskolas docents Jānis Grasis portālam "Delfi" norādīja, ka Godmanis kā „kā cilvēks, kā personība, kā intelektuālis" ir pārāks par savu priekšteci Aigaru Kalvīti (TP). „Tas ir solis uz priekšu," norāda Grasis. Tieši Godmanis esot spiests strēbt Kalvīša valdības paveikto, un tieši Godmanis vēl Kalvīša valdībā esot iekšlietu ministrs brīdināja par gaidāmajām ekonomiskajām grūtībām.

Tomēr reizē Grasis akcentēja, ka lielā mērā Godmaņa valdība ir tā pati Kalvīša valdība tikai ar citu premjeru priekšgalā. „Tie paši vēži tikai citā kulītē," atkārtojot seno parunu, saka Grasis. Viņš arī prognozē, ka šīs valdības darbs gals nav redzams: „Kurš būtu pašnāvnieks un ies Godmaņa vietā?", retorisks ir Grasis.

Tomēr vienlaikus BA docents kritiski izteicās par valdības pēdējās nedēļās veiktajām izmaiņām nodokļu politikā. Pēc viņa uzskata, lielāks nodokļu slogs caur Uzņēmumu ienākumu nodokli ir jāliek uz lielajiem uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem caur iedzīvotāju ienākumu nodokli. Pašreizējā situācijā valdība vēl lielāku spiedienu ir izdarījusi uz vidusšķiru un sabiedrības trūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Viņš arī piekrita tiem uzņēmējiem, kas apgalvo, ka nav saprotams, kā Latvija atdos no Starptautiskā Valūtas fondā un citās valstīs aizņemto kredītus. Nav izslēgts, ka pēc dažiem gadiem Latvija var attapties līdzīgā - maksātnespējas - situācijā, kāda ir šobrīd.  Savukārt vaicāts par sabiedrības krustugunīs pēdējā laikā nonākušo finanšu ministru Ati Slakteri (TP), kam atbilstoši savai darbības sfērai un valstī esošajai ekonomiskajai situācijai, būtu jābūt vienam no atslēgas cilvēkiem valdībā, Grasis ir ass: „Viņš ir pirmais cilvēks, kam būtu jāatkāpjas," norādot uz, viņaprāt, Slaktera kompetences trūkumu.

Savukārt sabiedrisko pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš portālam "Delfi" norādīja, ka Godmanis un viņa valdība nav attaisnojusi uz sevi liktās cerības. Pēc katastrofāli negatīvajiem Kalvīša valdības reitingiem Godmaņa valdība bija sagaidīta ar cerībām. Tas arī izpaudies sabiedriskās domas pētījumos: februārī un martā viņa valdību vērtēja pozitīvi. Tomēr šobrīd līdz ar jau ierastajām negatīvajām ziņām ekonomikā arī Godmaņa valdības reitings ir bīstami pietuvojies Kalvīša valdības reitingiem. Līdz ar to sabiedrībā arvien populārāks kļūst jautājums, „vai šis ir īstais cilvēks īstajā vietā". Arī tēze par Godmaņa darba spējām neglābs valdību, ja cilvēki „nejutīs taustāmu rezultātu" savā ikdienā.

 Tiesa, pēc Kaktiņa uzskata, ne jau sabiedrības viedoklis būs noteicošais Godmaņa valdības maiņai, kas pārskatāmā nākotnē ir neiespējama. Kritērijs būšot tas, vai politiķi kuluāros spēs sameklēt alternatīvu un izdevīgāku kandidatūru un „savirknēt jaunu valdību".

Vaicāts par vienu no pēdējā laikā Godmanim dzirdamāko argumentu, ka viņš neieklausās citos viedokļos un aizēno pārējos ministrus, Kaktiņš atteic, ka lielākajai sabiedrības daļai tas nebūt nav noteicošais apsvērums domājot par valdības darbu. „Lielākā daļa sabiedrības būtu akceptēt jelkādu darba stilu, ja viņš šeit un tagad dos taustāmu rezultātu. Ja taustāma rezultāta nav, tad tiek meklēti iespējamie cēloņi un tad kā spekulatīvu tēzi var izvērtēt darba stilu," norāda Kaktiņš.

Attiecībā uz paredzamo valdības locekļu skaita samazināšanu Kaktiņš pauž, ka ir grūti teikt, vai tādēļ valdība darbs varētu kļūt efektīvāks. No vienas puses, birokrātija „treknajos gados" savos apmēros ir kļuvusi iespaidīga, no otras, samazinot ministriju skaitu, nav teikts, ka tas pats attieksies uz efektīvāku funkciju sadali.

Pirmais Godmaņa valdības gads lielā mērā ir pagājis ekonomikas zīmē. Daudzi to jau atzinuši par turbulentu un notikumiem piesātinātu. Vispirms - aprīlī - valdība risināja sarunas ar Ziemeļvalstu koncernu „TeliaSonera" par „Lattelecom" privatizāciju. Galu galā skandināvu rīcībā nonāca LMT, kamēr „Lattelecom" atgriezās pilnīgā valsts kontrolē. Tiesa, sarunas par precīzu privatizācijas procesu risinās vēl šobrīd un, iespējams , ka ekonomiskā krīze palēlinās arī šo procesu.

Tikmēr pēc dažiem mēnešiem pie apvāršņa parādījās pirmās ziņas par grūtībām ar 2008. gada budžeta izpildi. Tā dēļ valdība un Saeima jūlijā bija spiesta grozīt budžetu. Tomēr lielākās grūtības vēl tikai sekoja. Septembrī Godmaņa valdība paziņoja, ka nākamajā gadā tiks iesaldētas visu valsts sektorā strādājošo atalgojums. Šis lēmums izpelnījās asu arodbiedrību kritiku, kam gan nebija rezultātu. Saeima novembra vidū atbalstīja valdības sagatavoto budžeta projektu, kuru pēc mēneša pati bija spiesta labot. Situācija līdz ar globālo finanšu krīzi un pašmāju problēmām bija kļuvusi ļaunāka. Valsts bija spiesta palīdzēt finanšu grūtībās nonākušajai otrajai lielākajai Latvijas bankai - „Parex Bankai". Tāpat arī starpība starp plānotajiem un reālajiem šī gada budžeta ieņēmumiem kļuva aizvien lielāka.

Līdz ar to valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību. Papildus tam valdība bija spiesta palielināt vairākus nodokļus, palielinot spiedienu uz vidusšķiru un uzņēmējiem, kā arī ievērojami samazināt valsts sektorā strādājošo atalgojumu un valsts un pašvaldību izdevumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form