Latvijā dalība ES par stratēģisko mērķi tika izvirzīta drīz pēc neatkarības atgūšanas. 1995.gada 27.oktobrī Latvijas valdība iesniedza tolaik prezidējošai valstij Spānijai pieteikumu par Latvijas vēlēšanos iestāties blokā. Integrācijas procesa juridiskais pamats bija 1999.gada 10. un 11.decembra Eiropadomes lēmums par ES paplašināšanās procesa turpināšanu, tostarp par iestāšanās sarunu sākšanu ar Latviju.
2002.gada 13.decembrī Kopenhāgenā Latvija kopā ar vēl deviņām kandidātvalstīm pabeidza iestāšanās sarunas. 2003.gada 16.aprīlī Atēnās Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos ES.
2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES. Pirms referenduma tika izvērsta vērienīga informatīvā kampaņa. Latvijas pilsoņi teica "jā" dalībai ES - par iestāšanos nobalsoja 66,97%, pret - 32,26%.
Iepriekš parakstītais līgums par pievienošanos ES stājās spēkā 2004.gada 1.maijā, un šajā dienā Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
Pēc bloka vēsturē lielākās paplašināšanās ES tika papildināta ar vēl 73 miljoniem iedzīvotāju, dalībvalstu skaits palielinājās no 15 līdz 25, pie ES oficiālajām valodām pievienojās vēl deviņas un ES robežas tika pavirzītas gandrīz 1000 kilometrus uz austrumiem.
Tolaik Latvijas amatpersonas sacīja, ka līdz ar paplašināšanos Austrumeiropa un Rietumeiropa beidzot ir apvienojušās un ir pielikts punkts Otrajam pasaules karam.
"Mēs celsim kopējo Eiropas ēku, tās būs mūsu mājas, mūsu draugu un kaimiņu mājas," pirms pieciem gadiem Doma laukumā uzrunājot iedzīvotājus, sacīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura savā uzrunā raksturoja bloka vienotību. "Ne tukšai, uzspiestai, propagandiskai brālībai, bet tādai, kas nāk no dziļas pārliecības, ka katrs cilvēks ir vērtība, katrs ir nācis šai pasaulē ar savu sūtību un darāmo, kas ir cienīgs un visiem vērā ņemams. Mēs visi esam vienādi vērtīgi Dieva un pasaules priekšā, mēs esam brāļi, jo esam cilvēki."
Arī toreizējais premjers Indulis Emsis, 2004.gada 1.maijā sveicot Latvijas iedzīvotājus, norādīja, ka "Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, mēs atjaunosim gan savu vēsturisko statusu un vietu Eiropas valstu saimē, gan iegūsim jaunas, plašas un daudzveidīgas iespējas".
Tomēr pēc pieciem gadiem Latvijas iedzīvotāju atbalsts valsts dalībai ES ir viens no zemākajiem starp bloka iedzīvotājiem. Pēdējās aptaujas rāda, ka šā gada martā pozitīvi Latvijas dalību ES vērtēja 20% aptaujāto, negatīvu attieksmi - 28,8%, bet atbildi "ne laba, ne slikta lieta" izvēlējušies 45,9%.
Tāpat vēl aizvien izskan apgalvojumi, ka piecus gadus pēc visu laiku lielākās paplašināšanās ES joprojām ar grūtībām aptver, ka patiesībā tā ir viena savienība, nevis divi atsevišķi par "veco" un "jauno" dēvēti bloki. Slovākijas vēstnieks ES kopš Savienības paplašināšanās Marošs Šefčovičs norādījis, ka "runas par "veco Eiropu" un "jauno Eiropu" ir bieža parādība: tas ir ļoti viegli, un visi zina, ko jūs ar to domājat, tāpēc es domāju, ka šie nosaukumi pie mums vēl kādu laiku saglabāsies".
Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) uzskata, ka pieeja dalīt ES dalībvalstis "jaunajā" un "vecajā" Eiropā sāk izzust. "Nav tālu tas brīdis, kad mēs varēsim šādu apzīmējumu "jaunā Eiropa" un "vecā Eiropa" dzirdēt aizvien retāk," sacīja politiķis, norādot, ka sākotnēji šāds dalījums bijis objektīvs, taču jaunās dalībvalstis piecu gadu laikā ir pierādījušas, ka ir "augušas" to kompetences.
Vienlaikus Riekstiņš uzskata, ka arī mums pašiem nepieciešams izcelt, ka nav atšķirības starp dalībvalstīm un ka tās visas ir vienlīdzīgas.
Tomēr ārlietu ministru pārsteidz Latvijas iedzīvotāju zemais atbalsts valsts dalībai ES. "Tā man ir zināma mīkla," vērtēja Riekstiņš, norādot, ka zemais atbalsts varētu būt skaidrojams ar mūsu pašu paviršību, skaidrojot vietējās neizdarības ar argumentu: "Brisele to prasa!"
Arī "fundamentālus zaudējumus" no mūsu valsts dalības ES ministrs nesaskata, vien min, ka ir lietas, kuras pieredzes trūkuma dēļ Latvija nav pilnībā izmantojusi, piemēram, ieviešot sarežģītas procedūras ES fondu apguvē. "No gūtajiem puniem ir jāmācās," uzsver politiķis.
Ministrs kā Latvijas ieguvumus šajos piecos gados minēja ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, vienotos tirdzniecības nosacījumus, brīvo pakalpojumu kustību, Latvijas pievienošanos Šengenas zonai, darbaspēka pārvietošanās iespējas, politiskās ietekmes palielināšanos u.tml.
Patlaban būtiska Latvijai un visai ES, pēc Riekstiņa teiktā, ir Lisabonas līguma tālākā virzība, enerģētikas jautājumi, jaunā finanšu perspektīva, klimata pārmaiņas, gaidāmā Latvijas prezidentūra ES 2015.gadā un daudzi citi jautājumi.