Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru, vienlaikus mainot apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
Izmaiņu mērķis ir palielināt Valsts policijas un citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Apsardzes darbības reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja, bet iekšējās drošības dienestam – reģistrācijas apliecība. Tās aizstās iekļaušana reģistrā.
Reģistrā iekļaus apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamo informāciju, piemēram, ziņas par apsardzes komersantiem un tiem atļautajiem apsardzes pakalpojumu veidiem, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienestiem.
Tāpat reģistrā tiks norādīta informācija par izglītības iestādēm, kas īsteno apsardzes sertifikāta saņemšanai vai termiņa pagarināšanai nepieciešamo apmācību, fiziskām personām, kas apgūst apmācību apsardzes sertifikātu saņemšanai vai derīguma termiņa pagarināšanai, un izsniegtajiem apsardzes sertifikātiem.
Likums noteic, ka par reģistrēto apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu veiktās apsardzes darbības kontroli būs maksājama ikgadējā valsts nodeva. Kārtību un apmēru, kādā tā maksājama, noteiks Ministru kabinets.
Ieviešot jauno reģistrācijas kārtību, saglabāti jau pašlaik noteiktie ierobežojumi apsardzes darbības uzsākšanai. Apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu turpmāk varēs izslēgt no reģistra tad, ja ikgadējā valsts nodeva nebūs samaksāta.
Nozares asociācija norāda, ka ar 2022. gada 1. jūliju sāks darboties Apsardzes darbības reģistrs, kuram vajadzētu kļūt par efektīvu mehānismu apsardzes biznesa vides pilnveidošanai.
"Šo būtisko uzraudzības instrumentu apsardze nozare gaida jau no 2014. gada, kad pēc DNKA iniciatīvas uzsākās diskusija par reģistra izveidi. Reģistrs nozari padarīs daudz caurspīdīgāku un klienti varēs iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu. Ir patiess gandarījums, ka diskusijas ar visiem iesaistītajiem ir novedušas pie rezultāta. Pozitīvi vērtējam, ka Iekšlietu ministrija jau uzsākusi iepirkuma procedūru reģistra izstrādei, kas liek domāt, ka reģistra ieviešanas procesam nevajadzētu ieilgt," norāda Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Reģistrs kalpos par būtisku lēmumu pieņemšanas faktoru tiem publiskajiem un privātajiem apsardzes pakalpojumu pircējiem, kuri vēlas saņemt drošu, kvalitatīvu un godīgu pakalpojumu. Proti, ikviens, kurš meklēs apsardzes pakalpojuma sniedzēju, ielūkojoties reģistrā, varēs atrast, kādus pakalpojumus komersants drīkst sniegt, noslēgtos līgumus (tai skaitā arī ar apakšuzņēmējiem), apsargājamos objektus, apsardzes komersantiem pieejamos resursus (tai skaitā cilvēkresursus). Tāpat reģistrā tiks iekļauta informācija par darbiniekiem – kuri no tiem ir nokārtojuši pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai, cik daudziem ir izsniegti apsardzes sertifikāti un kādi ir to derīguma termiņi.
"Minimālo algu vai mazāk 2019. gadā saņēma 22,6% apsardzes nozarē nodarbināto. Ir skaidrs, ka par šādu algu apsardzes darbinieki nav gatavi strādāt un daļa naudas tiek maksāta tā saucmajās aploksnēs. Vienlaikus – publiskajos iepirkumos joprojām var piedalīties un arī nereti uzvar komersanti, kas nav maksājuši nodokļus valsts budžetā, tāpēc reģistra ieviešana ir ilgi gaidīts rīks, lai izskaustu ēnu ekonomiku," tādu viedokli pauž Vērzemnieks, piebilstot, ka apsardzes nozare ir nozīmīga Latvijas ekonomikai, valsts budžetā ik gadu ienesot vairāk nekā 64 miljonus eiro un nodarbinot teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
