Saeimas Nacionālās drošības komisija trešdien nolēma lūgt frakcijās apspriest un paust viedokli par nepieciešamību saglabāt vai atņemt Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izziņas tiesības.
Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs sacīja, ka pirms lēmuma pieņemšanas frakciju līmenī būtu jāapspriež jautājums, vai SAB būtu saglabājamas izziņas tiesības, kā arī par to, kā pakļautībā jābūt birojam. Pašlaik SAB ir pakļauts Saeimas Nacionālās drošības komisijai, bet ir izskanējuši piedāvājumi, ka biroju varētu pakļaut Nacionālās drošības padomei vai Ministru kabinetam.

Lielākā daļa komisijas deputātu uzskata, ka SAB būtu jāsaglabā izziņas tiesības, jo, pēc komisijas priekšsēdētāja vietnieka Oskara Grīga un komisijas sekretāra Romāna Mežecka vārdiem, birojs tomēr veic izziņu valstiski svarīgās lietās. Komisijas deputāti arī uzskata, ka optimāla ir pašreizējā situācija, kad SAB ir pakļauts parlamentārai kontrolei - Saeimas komisijai.

SAB izveidots 1995.gadā. Birojs ir valsts drošības institūcija, kas nodarbojas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu. SAB Latvijā ir vienīgā institūcija, kas veic ārējo izlūkošanu, bet pretizlūkošanā daļu funkciju veic Drošības policija, bet daļu - SAB. SAB pienākumos ietilpst arī valsts noslēpumu aizsardzības sistēmas vadība. NATO kontekstā SAB ir nacionālā drošības institūcija, kas atbild par NATO klasificētās informācijas apmaiņu.

SAB ir pilnas operatīvās darbības tiesības un pašlaik arī izziņas tiesības. Izziņu SAB veic par noziegumiem, kas izdarīti valsts drošības iestādēs un saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, kā arī valsts noziegumu gadījumos, par ko paredzēta atbildība krimināllikumā. SAB veic izziņu arī gadījumos, kad to uzdod ģenerālprokurors.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit