Tika atbalstīts Rīgas domes deputāta Andra Ārgaļa (TP), Mārtiņa Grestes (JL) un Andra Amerika (LPP) priekšlikums Mangaļsalas ziemeļu daļu iekļaut Rīgas brīvostas teritorijā. Iepriekš brīvostas teritorijā bija paredzēts iekļaut mazāku Mangaļsalas daļu gar Daugavas krastu.
Rīgas dome atbalstīja deputāta Modra Lujāna ("Dzimtene"/LSP) ierosinājumu, kas atļauj jauktu apbūvi hipodroma teritorijā. Balsojumā priekšlikumu atbalstīja arī partijas "Jaunais laiks" deputāti.
Tika atbalstīti vairāki citi deputātu ierosinājumi - palielināt stāvu skaitu atsevišķās teritorijās, palielināt zaļo teritoriju Zaķusalā, noteikt viesnīcu un biroju ēku būvniecību Andrejsalā. Noraidīts tika deputāta Eināra Cilinska (TB/LNNK) priekšlikums, kas paredzēja ieplānot jahtu ostu piekrastes daļā pie Audrupes ielas un Komētforta daļā pret jūru ražošanas apbūves vietā noteikt publisko apbūvi.
Tika atbalstīti arī iepriekš Pilsētas attīstības komitejas plānā iebalsotie iedzīvotāju, uzņēmumu un Rīgas domes komiteju ierosinājumi.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) sacīja, ka nevērtē plānu kā ļoti labu, taču piebilda, ka "labākais ir tas, ka plāns ir pieņemts", jo tā trūkums kavējis daudzus nozīmīgus projektus.
Viņš norādīja, ka ostā iekļaujamās Mangaļsalas teritorijas palielinājums ir neliels. Tā ir zaļā teritorija gar jūras krastu un tāda tā arī paliks, solīja mērs. Viņš gan arī atzina, ka ostas teritoriju Mangaļsalā nolemts palielināt, ievērojot investoru intereses.
Mērs akcentēja, ka arī jaukta apbūve hipodroma teritorijā bija atbalstāms priekšlikums. Viņš skaidroja, ka iepriekš AS "Rīgas hipodroms" iznomātajā 49 hektāru lielajā teritorijā bija paredzēta jaukta apbūve, taču pēc tam tā pēkšņi nomainīta uz dabas teritoriju. Jaukto apbūvi vajadzēja atļaut, jo uzņēmums iepriekš ar to rēķinājies, plānojot savas ieceres.
Lucavsalā tagad paredzēta lielāka teritorija, kur varēs atpūsties un sportot visi rīdzinieki, uzsvēra Aksenoks.
Viņš skaidroja, ka intensīva apbūve joprojām paredzēta salas centrālajā daļā. Tās attīstībai pašvaldība joprojām plāno piesaistīt privāto investoru, veidojot kopuzņēmumu. Aksenoks norādīja, ka partneruzņēmums noteikti tiks izraudzīts konkursā, kurā varēs piedalīties arī SIA "Lucavsala", kas izstrādāja salas attīstības vīziju, tādēļ neesot izslēgts, ka tas tiks izraudzīts par partneruzņēmumu.
Zaļo, atpūtas un rekreācijas teritoriju Lucavsalā varētu attīstīt pašvaldība, stāstīja Aksenoks. Viņš sacīja, ka, apstiprinot attīstības plānu, būs iespējams veikt zonējumam atbilstošu Lucavsalas novērtējumu. Pēc tam pašvaldība varētu zemi ieķīlāt un par iegūtajiem līdzekļiem izveidot salas daļā nepieciešamo sporta un atpūtas infrastruktūru.
SIA "Lucavsala" pārstāvis sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Plūme stāsta, ka uzņēmums nevēlas paust "kādu populistisku viedokli", kamēr speciālisti nav iepazinušies ar izmaiņām plānā un nav snieguši atzinumu, kā tās ietekmēs salas attīstību un SIA "Lucavsala" izstrādāto attīstības vīziju.
Jau ziņots, ka pirms plāna apstiprināšanas saistošo noteikumu veidā galīgā redakcija vēl jāsaskaņo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).
Pilsētas plānojumā noteikti attīstības principi, kā arī apbūves noteikumi nākamajiem gadiem. Tajā risināti pilsētas transporta, mājokļu attīstības un zaļās teritorijas saglabāšanas jautājumi.
Plānots, ka pilsētā tiks attīstīta sabiedriskā transporta sistēma. Tajā paredzēts integrēt arī dzelzceļu. Privāto transportu iecerēts novirzīt no pilsētas centra, veidojot "Park&Ride" sistēmu, kas ļaus atstāt automašīnas pilsētas nomalē, lai tālāk dotos ar sabiedrisko transportu. Pilsētas attīstības plānā paredzēta Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un Hanzas šķērsojuma izbūve.
Noteikta arī Rīgas brīvostas attīstība. Osta tiks atvirzīta no pilsētas centra uz jūras pusi, atbrīvojot Andrejsalu un Vējzaķsalu. Kundziņsalu nolemts Rīgas Brīvostas teritorijā iekļaut kā jauktas apbūves teritoriju.
Pilsētā plānots veicināt jaunu centru attīstību, lai atslogotu vēsturisko centru. Jauna attīstības teritorija paredzēta Podragā, Lucavsalā un Čiekurkalnā. Teritorijā gar Zunda kanālu, Ķīpsalas dienvidu daļā, Klīversalā un Torņkalna virzienā līdz Dzelzceļa tiltam iecerēts veidot jaunu Rīgas centru.
Iecerēts attīstīt jaunu Rīgas administratīvo centru Torņakalna apkaimē, kur varētu atrasties valsts un pašvaldības iestādes.
Plānā paredzēts veicināt ūdensmalu aktīvāku izmantošanu un attīstību. Noteikti arī ģimenes dārziņu veidošanas principi.
Zaļā teritorija Rīgā salīdzinājumā ar iepriekšējo attīstības plānu 1995.-2005.gadam samazināta par aptuveni 20%. Kā norādīja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa, ievērojot šodienas deputātu balsojumus bilance varētu būt mainījusies. Plāna izstrādātāji apgalvo, ka iepriekš plānā kā dabas teritorijas apzīmētas daudzas degradētas platības un tādas platības, kuras realitātē neatbilst zaļās teritorijas statusam. Tagad tās paredzētas attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
